God's love will conquer Dieva mīlestība uzvarēs

Zinātnes atklājumi, elki, ticība..

2012-01-06T17:25:00.000+02:00

Bībeles pētniecības mērķis (klasisko valodu, manuskripru un arheoloģijas atradumu) ir kalpot baznīcai.

Ja ticīgie aizver acis un saka - nē, mums nevajag ne grieķu valodu, ne latīņu, mums nevajag zināt, kādi ir jaunās derības manuskripti, kas tajos rakstīts, mēs negribam zināt kristietības vēsturi, mēs negribam zināt, kurā gadā tika sarakstītas Vecās derības grāmatas, mēs negribam, lai arheoloģijas izrakumi gremdē mūsu ticību, JO tā ir sekularizācija, papisti un filozofija, tad jāsaka, sorry, Dievam un Dieva lietām nevajag aklus fanātiskus advokātus...

Ja kaut kas ir patiess, to nevar noslēpt, drīzāk, ja kaut kas ir patiess, tas tiek apstiprināts.

Ja kāds man grib pierādīt, ka kristietim jābūt ierobežotam un izolētam, jāaizver acis un ausis, lai neko neredzētu un nedzirdētu, tad man šķiet, ka tādi cilvēki nav godīgi ne pret sevi, ne pret pasauli, arī ne pret Bībeli, kur rakstīts, lai pārbaudām visas lietas. Pārbaudīt nozīmē pārbaudīt, nevis ignorēt un izolēties. Kas cits tas ir, ja ne bailes pazaudēt sevis "uzburto" ticību savam elkam?

Īsts Dievs var pastāvēt neatkarīgi no medicīnas, arheoloģijas vai tehnoloģiju attīstības. Elks gan nevar pastāvēt...
Ja kāds aizver acis un ausis uz zinātni, tas slēpjas aiz droša pašuzceltā elka.
Agri vai vēlu, elkam vajadzēs sabrukt... ja es identificējos ar elku, arī ticība var sabrukt. Jautājums - vai ticības centrs un pamats ir bijis Kristus jeb Luters, Augustīns, Vaita vai manas konfesijas ticības apliecība?Svarīgi paskatīties, kam es ticu - manam elkam vai Dievam? Dievu nekustina zinātnes atklājumi, ja vien mūsu Dievs ir tas, kas Viņš ir - Visvarens un Visu zinošs.

Slavery, Circumcision, and the Ordination of Women | Spectrum Magazine

2011-12-01T17:23:00.000+02:00

Slavery, Circumcision, and the Ordination of Women | Spectrum Magazine

The Seven Marks of the New People

2011-11-28T01:36:00.001+02:00

The New People is born of New Women
and New Men
1. Critical Clarity
* Deciphers events and structures, by the light of faith and
with the use of social, political and economic theories.
* Studies, evaluates, and is dialectical.
* Is not deceived by appearances, promises or charity.
* Can interpret the local, continental and world situation
and gets to the foundations of the structures of domination and
alienation.
* Walks with its feed on the ground of the real world, with
ears keyed to the cry of the poor and the sophisms of the rich,
with eyes open to the processes of history and the horizon of
Utopia.
* Is clearsighted and spreads clarity.

2. Contemplation on the March
* Is constantly open to the mystery of God that is life and
love
—in God's Trinity, the perfect community,
—in history, which is also God's Reign,
—and in the universe, which is also God's dwelling place.
* "Bumps into God in the poor," professes God in the
practice of justice and charity and celebrates God in individual,
family and community prayer.
* Goes on its way entranced by nature, its bride, accompanies all who journey in intercultural exchange and with the
tenderness of grace, and loves its people, its land and its time
with a heart ecumenically young.
* Dreams, laughs, sings, dances, lives.
* Dresses in symbols and rituals, old and new, preserves
subversive memory and engages in alternative creativity.
* Cultivates ethnic-cultural identity, social sensitivity and a
political sense of history.
* Instead of a television screen has the eyes of conscience,
the wisdom of life and the revelation of the Bible.
3. The Freedom of the Poor
* Stripped of privileges and accumulated wealth, and throwing
in its lot with the poor of the earth, it promotes the
civilization of humanizing poverty against the civilization of
inhuman wealth.
* Is poor in order to be free, and is free in order to spread
freedom.
* Shares poverty accepted out of solidarity and fights
poverty imposed by injustice.
* Makes freedom its spirit and song, and makes liberation its
battle and its victory.
* Is biased like the God of the poor, radical like the
Jesus of
the beatitudes, and free like the Spirit of Pentecost.
4. Fraternal Solidarity
* Makes solidarity the new name of peace, the new way of
putting love into practice, and the new force of politics.
* Welcomes, shares and serves.
* Suffers, becomes enraged, campaigns, celebrates in common.
* Does not discriminate by sex or race or creed or age.
* Because it knows itself to be a child of God, tries to be
brother and sister to all.
* Fights to make the different worlds one human world.
* Promotes organization at all levels, but without fanaticism,
dogmatism or proselytism.

5. The Cross of Conflict
* Knows that to exist is to be an activist, and that the Reign
is taken by violence and that the cross contains life.
* Embraces the saving cross of Christ, but destroys all
oppressive crosses.
* Never flees from self-denial for the Reign, or forgets selfcontrol,
or shirks companionship, work or liberation.
* Adopts great causes without fear of conflict, despite
persecution and even to the point of accepting martyrdom.
6. The Gospel Insurrection
* Fired by the Good News of the gospel and tireless in the
building of the Reign, rebels against the mechanisms of profit
and weapons, consumerism and cultural domination, fatalism
and complicity.
* Is decision, activism, prophecy.
* Fights against all social and religious idols in rebellious
fidelity to God and humanity.
* Rises in revolt constantly, out of personal conversion, in
a communal and ecumenical renewal of the church, and for the
sake of a democratic revolution of society.
7. The Stubborn Easter Hope
* Hopes "against all hope," among disappointments, in the
monotony of every day, despite failures and in the face of all
the evidence of the triumph of evil.
* Maintains the consistency of the faithful witnesses, spreads
the "perfect joy" of the Utopians, and organizes the hope of the
poor.
* In pleasure and pain, at work and play, in life and death,
it keeps being Easter within Easter.
* Advances in the conquest of the promised land, along the
roads of the Great Motherland, toward the Greater Motherland

THE SPIRITUALITY
OF
LIBERATION
With a Foreword by
ERNESTO CARDENAL
and an Epilogue by
GUSTAVO GUTIERREZ
Translated from the Spanish by
Paul Burns and Francis McDonagh
Great Britain 1994 by
BURNS & OATES,

Ja gribi mainīt pasauli, paņem savu pildspalvu un raksti.

2011-11-13T21:35:00.000+02:00

Šis ir labs:

“If you want to change the world, pick up your pen and write.”
― Martin Luther

Nez vai Mārtiņam Luteram būtu pat sapņos rādījies, ka ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību var panākt daudz vairāk, nekā ar vienu pildspalvu un tinti. Interneta pasaule ir vienas rokas attālumā, pat kabatā, vai nav apbrīnojami?!

http://www.goodreads.com/author/quotes/29874.Martin_Luther

Mighty to save [Hillsong] portugāļu valodā Poder pra salvar

2011-11-09T00:09:00.000+02:00

dzīves jēga

2011-11-07T11:31:00.003+02:00

papildinājums iepriekšējam rakstam par kopienu - draudzi, tikko atradu lielisku rakstu angliski

2011-11-02T01:14:00.000+02:00

November 1, 2011

As Christ Submits to the Church

Filed under: Women and Ministry — scotmcknight @ 1:14 am

27Share

Those who know the discussions about women in ministry as well as those about the relations of husbands and wives know the name Alan Padgett, and those who don’t know the name need to do (and should have known it). Alan is one of the few theologians who has actually written on most of the debated passages in the Bible about women. And he has given us all a gift in taking all those writings, condensing and clarifying them into one very readable and important book: As Christ Submits to the Church: A Biblical Understanding of Leadership and Mutual Submission. I cannot speak enough to the alertness of this book to the history of interpretation, cultural context of each passage, and how to read such a text in the light of a gospel-centered (and he’s on the side of the angels when it comes to “gospel”) approach to the Bible (historical, canonical, and Jesus-centered).
It is impossible to get into each chapter of this book in a single review, unless this were to become tediously long (just to explain how he gets to his conclusions), so I want to emphasize some of the highlights of this exceptional book.
A gospel-shaped view of marriage and women’s ministries is shaped by the pattern of Jesus’ life, which is voluntary surrender to the other, and not shaped by authority and power.
He traces the roots of the present conflict between egalitarians and complementarians, whom he accurately calls man/male-centered leadership [some will see this as harsh; I see it as an accurate description; keep reading], and shows that this isn’t simply a feminist issue but arose in the Reformation (he mentions Argula von Grumbach), the Radical Reformation (he mentions Margaret Fell Fox), and Phoebe Palmer.
Why are we so attracted to “authority” and so afraid of “mutual submission”? What does the life pattern of Jesus tell us about church “hierarchy” and about the ministry of women?
The current heat has been set by Charles Ryrie, then Letha Scanzoni/Nancy Hardesty, Paul K. Jewett, Virginia Ramey Mollenkott, the Evangelical Women’s Caucus that broke into two groups, leading many into the Christians for Biblical Equality, and saw responses in George W. Knight, John Piper, Wayne Grudem, et al.
Alan Padgett argues that “role” is a post-feminist term in this way: the first person to argue that men and women are equal in being but different in roles was George Knight (1977). The whole “role” thing then is very modern.
Furthermore, he examines the turn to the Trinity in theology and in this debate: inherent to this debate is that the male-centered complementarians think the Son though equal is eternally submissive/subordinate to the Father. He points to a Syndey diocese conclusion on this, and Padgett, a theologian, knows this view is not in fact orthodox. Kevin Giles, an Aussie, has examined the Trinitarian theology of the complementarians and finds it wanting.
Another major conclusion of Padgett’s, and here I have to do him the disservice of incompletely sketching his view, is that true Christian leadership, including in the home, is servant leadership and servant leadership is nothing other than Christ-following mutual submission. Too many think that men are “servant leaders” and women are servant followers, but Padgett argues persuasively that biblical servant leadership takes its shape in the pattern of the life of Jesus, who became a slave (temporarily) for the good of the other. And this is exactly what Paul means by mutual submission in Ephesians 5, and in that passage Jesus is the example, not of leadership or lordship, but of servant-like mutual submission. In effect, Jesus deconstructs authoritarian shapes of leadership and offers a brand new way for his followers: mutual submission for the good of the other.
Padgettt thinks that “the real problem with complementarian views is their man-centered notion of authority” (32). They have anchored authority in gender. Role expresses character, if and you connect submissiveness to role one connects it to character. [This is a monstrous reduction of a fine discussion by Padgett.]
Crucial to this book is Padgett’s breakdown of the meanings of “submission.” There are two types: Type I is involuntary obedience to an external authority; Type II is biblical: voluntary submission to another person out of love for the that person for the good of that person.
Christ “submits” to the Church in that he voluntarily, and temporarily, surrendered his status, took on the form of a slave, and worked for the good of humans out of love. That is what it means for a husband to be a “leader” and that is what mutual submission is all about.
Padgett finds examples outside of Ephesians 5, and he points — to take but one example — to 1 Cor 7:3-4: “³ The husband should meet his wife’s sexual needs, and the wife should do the same for her husband. ⁴ The wife doesn’t have authority over her own body, but the husband does. Likewise the husband doesn’t have authority over his own body, but the wife does.” This is mutual submission and surrender to one another for the good of the other. It is not coercion; it is not Type I but Type II.
I rest my case with this, but want you to know that he has sketches of his views of Ephesians 5, Philippians 2, 1 Corinthians 11 (bottom-up reading) and 14 (innovative views here including that the silence passage is both authentic and connected to one kind of silence), 1 Tim 2 (he’s into typology here), the later NT epistles (which he thinks partake at times more, for social reasons, of a Type I view of submission)

ceļā uz kopienu - draudzi

2011-11-02T01:01:00.001+02:00

Kādā diskusijā izvirzījās jautājums par Dieva dzimumu. Šeit ir manas pārdomas šajā sakarā:

Vai dzimuma attiecināšana uz Dievu vispār ir adekvāta?

Manuprāt tā līdzinās Bībeles vēsts interpretēšanai vienas grupas interesēs (bieži vien šī grupa, kā negrozi, ir bijusi Eiropas baltie vīrieši) - Bībelē teikts, ka Dievs radīja vīrieti un sievieti pēc sava tēla un līdzības (1.Moz. 1:27), daži vīrieši, apgriežot šo frāzi, burtiskā nozīmē mēģina radīt Dievu pēc sava tēla un līdzības.

Dievs Sevi atklājis dažādos veidos un tam ir lietojis visdažādākās metaforas, ieksaitot tādas, ko stereotipiski piedēvēja sievietēm. Piem., Vecajā Derībā "Dieva Gars" ir Ruah - sieviešu dzimtes lietvārds.
Kas ir Dieva Gudrība Sālamana pamācībās, kas bija ar Viņu pirms radīšanas? -
"22 Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem. 23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija”. /Sal.pam. 8/

Jēzus attieksmi diez vai var uzskatīt par stereotipiski "vīrišķīgu".

Jo īpaši Jēzus vārdi – es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; Ielūzušu niedri Viņš nesalauzīs, un kvēlojošu dakti Viņš neizdzēsīs (evaņģ.), Dzīvības maize; "kā vista sapulcina savus cālīšus" diez vai izklausās tādi, kas pasvītro un izceļ vīrieša kareivīgo un spēcīgo stereotipisko būtību.

Tradicionālajā kristiešu ticības apliecībā - Nīkajas ticības apliecībā Svētais Gars ir Dzīvības Devējs.
Nīkajas ticības apliecībā Tēvs ir tas, kas dzemdējis Dēlu (sieviešu loma)

Nīkajas apliecībā par Tēvu, Dēlu un Svēto Garu ir skaidri pateikts, ka Tēvs ir visu redzamo un neredzamo lietu radītājs. Dēls un Svētais Gars ir vienas substances ar Tēvu, kas klasiski veido Trīsvienību. Ja reiz Tēvs ir radījis visas lietas, tas ir radījis arī tādu jēdzienu kā dzimte un dzimums.
Kristietība nekad nav uzskatījusi, ka Dievs ir kā cilvēks, kuram ir kāda noteikta dzimte. Kristīgā Baznīca tik tālu nekad nav gājusi, lai zīmētu Dievu kā cilvēku vīriešu dzimtē. Tēvs, Dēls, Kungs, Karapulku Dievs ir Dieva apzīmējumi. Dievs ir Mūžīgs un Bezgalīgs. Jebkas, ko mēs par Dievu zinām, ir mūsu līmenī.

Visbeidzot, ticīgie, gan sievietes, gan vīrieši, tiek Saukti reizē Kristus miesa un Kristus Līgava.

Kad Mozus jautāja, kā Dievu sauc, Viņš dzirdēja vienu frāzi - ES ESMU.
Dievs vienkārši IR. Un nav piesaistīts ne dzimtei, ne dzimumam, ne jebkam radītam.
Trīsvienība ir kopiena harmonijā, un Dievs kā Trīsvienība, ar sievietes un vīrieša radīšanu, ir radījis kopienu harmonijā. Tas, no kura atkarīgs, cik harmoniska būs vīriešu un sieviešu kopā pastāvēšana kopienā, kurai Jēzus piešķīra nosaukumu un nozīmi - ekklēsija - draudze, ir atkarīgs no cilvēku savstarpējās cieņas, mīlestības un pieņemšanas. Ja gadsimtu gaitā vīrieši uzskata par ārkārtīgi grūtu lietu pieņemt sievietes kā līdz-mantinieces vienā kopienā, vienā Valstībā, kā var Kristus Miesa funkcionēt, nebūdama paralīzēta uz vienu pusi?
Kā var vispār kādas attiecības funkcionēt, ja Pāvila vārdi "pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi" /Filipiešiem 2.nod./ nedarbojas, jo no vienas grupas, sievietēm, tas tiek pieprasīts un norādīts, lai tās uzskata vīriešus par "augstākām būtnēm", un nekad pat neaizdomājoties, ka šī frāze attiecas arī uz vīriešu izturēšanos pret sievietēm?

Šodien atcerējos vienu visiem labi zināmu rakstu vietu - "Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns." /1.Kor.5:17/
Šis pants labi parāda, kur kristieši atrodas un cik tālu tikuši, respektīvi, atrodas grēcīgajā mentalitātē, padodas miesīgai domāšanai, pasaulīgai spriešanai un itin nekur nav pavirzījušies, tobiš, nekāda metamorfoze nav notikusi, veci radījumi vien ir.

Ko tik neizdarīsi, lai sievietes turētu pa gabalu no altāra

2011-10-31T15:13:00.001+02:00

Castrati

17. un 18.gadsimtā Itālijā ap 4000 - 5000 puišu tika kastrēti ik gadu, lai tie varētu dziedāt altu baznīcas koros. Aizliegums sievietēm dziedāt koros balstījās uz 1.Kor. 14:34,35 rakstu vietu "sievas lai ciešu klusu".
Rezultātā korī dziedāja castrati (kastrēti vīrieši) ar vīriešu plaušām un krūtīm, un sieviešu vokālajām skaņām.
(Melicow, Pulrang. Urology 3: 663-670, 1974)

http://www.usrf.org/news/010308-castrati.html

Ko kristietība var piedāvāt?

2011-10-29T23:16:00.001+03:00

Šis jautājums man patīk.

Iespējams, ka uzrakstīšu pat kādu referātu par šo tēmu.

Pirmās kristīgās kopienas bija alternatīvā kultūra vai subkultūra, kas dzīvoja pēc citas realitātes likumiem un principiem. Ja agrīnie kristieši nebūtu atšķirīgi, pat dīvaini, diez vai mēs par kristietību vispār uzzinātu, diez vai tā būtu intereses vērta, diez vai imperators Konstantīns un Teodosijs tai pievērstu uzmanību un saskatītu apdraudošu potenciālu kristietībā, un nolemtu šos citādos dīvaiņus ar tēvzemi ārpus Romas impērijās - debesīs - apslāpēt un sabojāt, dodot tiem valsts atzītas baznīcas statusu, varu un naudu.

Pēc visiem šiem kristietības un valsts mierīgas pastāvēšanas gadsimtiem, kā rezultātā baznīcā ieklīda tādi sekulāri vārdi kā "bīskaps", "arhibīskaps", "baznīcas virsvalde", "baznīcas valsts - monarhija", "bikts", "pāvests","mitra", īpaši tērpi, "ordinēšana", "sinode", "baznīcas gads", "baznīcas īpašums", "radīšanas kārtība", "zizlis" u. tml., kad kristietība ir jau sen sevi sapludinājusi ar pastāvošo kultūru, sabiedrības slāņiem, šķirām, kārtību, iestādēm, man radās jautājums - ko kristietība var piedāvāt?
Ko kristietība (ar to es domāju institucionālo un labi iekārtojušos kristietību) var piedāvāt cilvēku attiecību risināšanas gadījumos?

Ko tā var piedāvāt ģimenes attiecību uzlabošanai, kad statistiski, kristiešu šķiršanās ir lielāka par ateistu šķiršanos?

Kad vardarbība kristiešu ģimenēs daudz neatpaliek no vardarbības nekristiešu ģimenēs?

Ko kristietība var piedāvāt, kad patriarhālajā sabiedrībā ar Bībeli tiek aizstāvēta sieviešu otršķirība un subordinācija, vēl arvien argumentējot ar "Dieva kārtību"?

Ko kristietība var piedāvāt, kad daudzi cieš no depresijas, un šie daudzie ir baznīcās, man un Tev blakus!?

Ko kristietība var piedāvāt zem saukļa "piedzimšana no jauna", kad reālajā dzīvē nekāds "jaunums" nav pamanāms pat zem miskroskopa? Kādas ir Kristus spēka transformācijas sekas, skaista, liekulīga runāšana un Bībeles pantiņu griešana ārā un līmēšana vajadzīgajās un nevajadzīgajās vietās?

Ko kristietība var piedāvāt, ja tā vietā, lai iestātos par taisnīgumu sabiedrībā, tā liek pazemīgi sameirināties ar netaisnību un klusēt?

Tas laikam ir retorisks jautājums..

Mīlestība bez satura? Diez vai!

2011-10-29T22:51:00.002+03:00

Kristietības centrālā vēsts ir - mīlēt Dievu un mīlēt cilvēkus.

Apbrīnojami, ka šo 2000 gadu laikā kristieši ir iemācījušies visas "patiesības", izņemot šo vienu?!

Kad "klusēšana" vairs nav zelts - vardarbība, baznīca, Bībele

2011-10-29T22:34:00.003+03:00

"Katrs trešais, kas svētdienas rītā sēž jūsu draudzes beņķī, ir vai ir bijis vardarbības upuris savā ģimenē vai zina kādu, kas cieš no vardarbības. Bet neskatoties uz to, ka vardarbība ģimenē ir viens no lielākajiem grēkiem, mēs nekad par to nerunājam draudzēs. Tie, kas cieš no vardarbības vai ir cietuši no vardarbības, dzird daudz par piedošanu un Kristus pestīšanas ciešanām. Viņi [galvenokārt meitenes, sievietes] arī dzird Rakstus, ar kuriem tiek paredzēts mācīt vīriešu autoritāti un sieviešu pakļautību. Viņas atgriežas mājās, viltus cerību pilnas par to, ka, esot uzticīgai un pakļāvīgai, tās var mainīt savu pāridarītāju sirdis.

Un tad daudzi no [šiem upuriem] mirst -no sava vīra, drauga, bijušā vai esošā partnera rokas. Saskaņā ar Tieslietu biroja datiem [ASV], katru dienu Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk kā trīs sievietes un vienu vīrieti noslepkavo viņu intīmais partneris. Intīmo attiecību partneru slepkavības sastāda vidēji 30 % no sieviešu slepkavībām un 5% no vīriešu slepkavībām. Pat, ja cilvēki nemirst, tie šaubās par to, vai Dievs viņus mīl, un [domā], kāpēc došanās mājās tik ļoti sāp.

Mūsu draudzēs pastāv izplatīts un bīstams klusums par vardarbību ģimenē. Varbūt tāpēc, ka mēs gribam būt pozitīvi un pacilājoši, vai arī tādēļ, ka vēlamies atbalstīt un saglabāt laulības sakramentu un veidot stipras ģimenes, mēs uzskatām, ka spēcīga reliģiskā pārliecība un prakse novērsīs vardarbību ģimenē. Bieži vien, mēs nevēlamies pakļaut jauniešus stāstiem par vardarbību un krāpšanu, lai viņus pasargātu. Bet, tāpat kā gadījumā, kad Amnons izolēja Tamāru, aizsūtot prom kalpus, lai viņš varētu viņu izvarot (2 Sam 13:1-22); un gluži tāpat kā anonīmā konkubīne, kura tika paņemta no sava tēva [mājām un] aizsardzības un tika piedāvāta kā sporta veids vīriešiem, kas izvaroja viņu Betlēmes ielās (Judg. 19:1-30), tā arī kristīgās sievietes ikdienas tiek pamestas no to cilvēku puses, kuriem vajadzētu tās aizsargāt.

[Tas viņam atbildēja: "Mēs nākam no Bētlemes Jūdā un ejam uz tālākiem Efraima kalnu novadiem, jo no turienes es esmu. Es biju nogājis uz Bētlemi Jūdā un tagad eju uz Tā Kunga namu, bet te nav neviena, kas būtu ar mieru mani uzņemt savā namā. Tomēr salmi un barība mums ir mūsu ēzeļiem, un man un kalponei, un šim puisim, kas pavada tavu kalpu, ir arī maize un vīns; mums itin nekā netrūkst." Tad vecais vīrs sacīja: "Miers lai ir ar tevi! Un, ja tev kā trūkst, tad tā lai ir mana bēda! Tikai nepārnakšņo uz šī atklātā laukuma!" Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem barību; un, kad tie bija savas kājas nomazgājuši, tad tie ēda un dzēra. Kamēr tie savu sirdi atspirdzināja, pilsētas vīri, netikli ļaudis, ielenca namu, dauzījās pie durvīm un sauca veco vīru, kas bija nama īpašnieks, teikdami: "Izdod mums to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mēs viņu iepazīsim!" Bet vecais vīrs, nama īpašnieks, izgāja pie tiem ārā un sacīja: "Ne tā, mani brāļi. Nedariet tik ļauni; pēc tam kad šis vīrs ir ienācis manā namā, nedariet tādu kauna darbu. Redzi, man ir meita, kas vēl ir jaunava, un arī viņa blakussieva, tās es jums izvedīšu, un jūs varat viņas piesmiet un rīkoties ar tām, kā vien tas jūsu prātam labi patīk, bet šim vīram nedariet nekādu apkaunojumu." Bet tie ļaudis negribēja viņam klausīt; tad tas vīrs sagrāba savu blakussievu un izvilka to ar varu pie viņiem ārā; un viņi to ņēma un piesmēja to visu nakti līdz rītam, un, tikai gaismai austot, viņi to atlaida. Tad šī sieva nāca, kad rīts bija ausis, nokrita zemē pie tā vīra nama durvīm, kur iekšā atradās viņas kungs, un palika tur guļot līdz lielai gaismai. Kad no rīta cēlās viņas kungs un atvēra nama durvis, lai izietu ārā un dotos ceļā, tad redzi, pie pašām nama durvīm zemē gulēja viņa blakussieva, ar abām rokām pieķērusies slieksnim. Un viņš tai sacīja: "Piecelies, mēs gribam doties ceļā!" Bet viņa neatbildēja. Tad viņš to uzcēla uz sava ēzeļa un devās ceļā uz savu dzīves vietu. Kad viņš nonāca savā namā, tad viņš ņēma nazi un savu blakussievu un sagrieza to ar visiem kauliem divpadsmit gabalos un izsūtīja tos pa visiem Israēla novadiem. Tad ikviens, kas to redzēja, sacīja: "Tas nav noticis un tāda lieta nav pieredzēta kopš tiem laikiem, kad Israēla bērni iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat mūsu dienām. Tad ņemiet to vērā, apspriedieties un sakait vārdu." Soģu grāmatas 19.nod.]

Šīs sievietes tiek pamestas klusumā, neziņā un jo īpaši pamestas no reliģisko vadītāju puses, kā arī draugiem, kas negrib dzirdēt un pat apjēgt, ka sieviete, kas sēž [baznīcā] tikai dažu metru attālumā no viņiem, baidās doties mājup.

Klusēšana nav "zelts”, kad runa ir par vardarbību ģimenē. Tur ir visas iespējamās barjeras – barjeras, kas saistās ar dzīves privātumu, sistēmiskā noliegšana, ignorēšanas barjeras, kā arī Dieva Vārda ļaunprātīga izmantošana - kas pastāv vietējās draudzēs. Cietušais no vardarbības izjūt kaunu un nespēju kontrolēt [situāciju]. Vardarbības cikls darbojas bīstamajā noliegšanā, kas uzskata, ka jebkurš "uzlabojums" pārkāpēja rīcībā ir kā solis uz priekšu, nezinot to faktu, ka nožēla un vārmāka ļoti bieži nav savienojamas lietas, bet ir tikai cits, arvien pieaugoša briesmu cikla, posms.

Profesionāļi, kas sniedz padomdošanu un pajumti no vardarbības cietušajiem, kā arī sievietes, kas atrodas reabilitācijā [pēc vardarbības] zina, ka tas ir pierādīts fakts.

Tie, kuri studē Rakstu kopumu, atzīst, ka piedošanā ir jābūt taisnīguma elementam, kas tai ir pievienots klāt, kā arī saitei uz to cilvēku atbildību, kas ir Dieva valstības pilsoņi, lai veicinātu taisnīgumu, žēlastību un drošību visiem. Tā ir baznīca, kurai būtu jāprasa piedošana par tām sievietēm un vīriešiem, kuri tika sūtīti atpakaļ destruktīvajās, vardarbīgajās un nāvējošajās attiecības. Baznīca ir bijusi klusētāja pārāk ilgu laiku."

Rev. Anne O. Weatherholt ir Episkopāla mācītāja un kalpo kā rektore Mērilendas Sv. Marka Episkopālajā Baznīcā. Viņa kopā ar savu vīru kalpo par kapelāniem Mērilendas štata policijā.

Mūsdienu piemērs tam, kā pravieša Hozejas vārdi „Lo=Ammi” kļūst par „Ammi”

2011-10-26T12:18:00.000+03:00

Indijas meitenes saņem sertifikātus ar savu jauno vārdu

Mūsdienu piemērs tam, kā pravieša Hozejas vārdi „Lo=Ammi” kļūst par „Ammi” („nav mana tauta” par „mana tauta”). Šis stāsts, ko stāsta Chaya Babu , atklāj, neatlaidību un drosmi:

Mumbai, Indija - Simtiem indiešu meitenes, kuru vārdi nozīmē "nevēlama" hindu valodā, sestdien izvēlējās sev jaunus vārdus, lai sāktu dzīvot no jauna.
Centrālajā Indijas rajonā notika pārdēvēšanas ceremonija, kas, cerams, dos meitenēm jaunu pašcieņu un palīdzēs apkarot plaši izplatīto diskrimināciju dzimuma dēļ, kas sniedz Indijā sagrozītu dzimumu attiecību statistisku, ar daudz vairāk zēniem nekā meitenēm.
Meitenes - ģērbtas labākajos tērpos ar cepurītēm, pītām lentēm un izrotātiem matiem – stāvot rindā, saņēma sertifikātus ar saviem jaunajiem vārdiem un nelielu ziedu pušķi no Satara rajona amatpersonām Maharashtra apgabalā.
Dodot vārdus kā "Nakusa" vai "Nakushi", kas nozīmē "nevēlama" hindu valodā, meitenes izvēlējās vārdu pašas, vai saucot sevi Bolivudas zvaigznes vārdā "Aishwarya" vai hindu dievietes Savitri vārdā, dažas vienkārši gribēja tradicionālus vārdu nosaukumus ar laimīgāku nozīmi, piemēram, "Vaishali" vai "pārtikusī, skaista un laba" ...
"Nakusa” ir ļoti negatīvs vārds, ciktāl sieviešu diskriminācija ir skarta, teica Satara rajona veselības aprūpes darbinieks Dr Bhagwan Pawar, kurš nāca klajā ar ideju par pārdēvēšanas ceremoniju.
Cita veida iniciatīvas, ko veic federālā un valsts valdība ik pāris gadus, ietver bezmaksas ēdināšanu un bezmaksas izglītību, lai mudinātu cilvēkus rūpēties par savām meitām, un pat naudas prēmijas ģimenēm ar meitenēm, kuras beidz vidusskolu.
Aktīvisti saka, ka vārdi "nevēlama", kas tiek plaši dotas meitenēm visā Indija, dod viņām sajūtu, ka viņas ir bezvērtīgas un [ģimenei] par apgrūtinājumu.
"Kad bērns par to domā, jūs zināt”- ‘Mana mamma, mans tētis, un visi mani radinieki un sabiedrība mani sauc par nevēlamu, viņa jutīsies ļoti slikti un nomākti’, sacīja Sudha Kankaria no organizācijas Glābiet meitenes. „Bet dodot šīm meitenēm jaunus vārdus, [tas] ir tikai sākums”, viņa teica. "Mums ir jārūpējas par meitenēm, viņu izglītību un pat finansiālu un sociālu nodrošinājumu, vai arī cikls atkārtosies."

http://www.patheos.com/community/jesuscreed/2011/10/25/no-name-to-name/#more-21699

Vai esi gatavs/a atbildēt uz jautājumu?

2011-10-23T21:37:00.001+03:00

Es redzēju kādu interesantu plakātu kāda drauga fejsbukā - "Kad sieviete jautā: "Kas?", tas nav tādēļ, ka viņa nesadzirdētu Tevi. Viņa dod Tev iespēju mainīt savu viedokli". : )

Šie vārdi man atgādināja kāda sludinātāja teikto par to, ka tad, kad Dievs uzdod mums jautājumu, tas nav tādēļ, ka Viņš kaut ko nezinātu. Dievs uzdod jautājumu, lai liktu mums aizdomāties, maigi sakot, par to, ko esam izdarījuši.

Kad pēdējo reizi esi atbildējis uz Dieva jautājumu? Vai esi spējis to sadzirdēt?

verdzības dievišķais statuss

2011-10-10T15:22:00.003+03:00


1845.gada traktāts - verdzība ir Sv.Rakstu iestādījums

Verdzības “dievišķais iestādījums”

Vēstures un teoloģijas paralēles 19.gs. Amerikas verdzību jautājumā un sieviešu jautājumā mūsdienās

Komplementārās idejas piekritēji apgalvo, ka baznīcas vēsture kopumā (līdz divdesmitā gadsimta otrajai pusei) sastāvēja no „nospiedošā interpretātāju vairākuma”, kas atbalstīja komplementārima pozīciju.[1] Atliek tikai piekrist Vejne Grudemam šajā, piebilstot, ka arī verdzība juridiski veiksmīgi saglabājās tā saucamajās civilizētajās valstīs līdz pat 19.gadsimta vidum, citviet tā pastāv vēl šobaltdien.

Gadsimtu gaitā ar Bībeles rakstuvietām ir mēģināts aizstāvēt dažāda veida mācības un ideoloģijas. Ja reiz Bībelē ir kāds pants, kas „der” attaisnot kādu praksi, tad šī prakse var tik saukta par bībelisku, Dieva gribai atbilstošu iestādījumu. Kā piemēru vienas cilvēku grupas manipulēšanai ar Bībeli, vēsturi un Dieva gribu, minēšu Amerikas verdzības atcelšanu un teoloģiskās cīņas ap to.

Doma par šīs nodaļas uzrakstīšanu manī radās tad, kad pētot Dienvidu Baptistu krasi negatīvo attieksmi pret sievietēm kalpotājām, nolēmu izpētīt Dienvidu Baptistu draudžu savienības rašanos. Lasot Amerikas vēstures grāmatas par 19.gs. aktuālo verdzības problēmu, izrādās, ka minētā konfesija ir radusies Amerikas Ziemeļu un Dienvidu draudžu šķelšanās rezultātā. Un minētās šķelšanās iemesls bija – verdzības atcelšana. Ziemeļu ticīgie bija pret verdzību, Dienvidu ticīgie, kuru vidū bija mācītāji, kuriem piederēja vergi, bija ieinteresēti verdzības iekārtu saglabāt.

Tā kā pēdējo gadu laikā aktualizējas analoģija starp verdzības teoloģisko pamatojumu un sieviešu – draudzes vadītāju – jautājumu šo abu problēmu līdzības dēļ, vēlos iepazīstināt lasītāju ar verdzības reliģisko nozīmi 19.gs. Amerikā.

Verdzības institūts pastāvēja Amerikā vēl pirms tās nodibināšanas 1776.gadā par konfederāciju. Arī pēc Ziemeļamerikas apvienošanās konfederācijā verdzība tā arī palika un pat nostiprinājās tās likumdošanā.

Verdzības debatēs, kas sākās ap 1829.gadu, kā verdzības pretinieki, tā arī verdzības aizstāvji meklēja atbalstu draudzēs. Kad verdzības pretinieki nerada aktīvu atbalstu tur, kur cerēja, sarūgtinājumā pret garīdzniekiem un draudžu locekļiem tie izdeva tādus bukletus kā „Amerikas draudzes– verdzības bulvāris”, Birnejs (Birney) un „Zagļu Brālība”, Fosters (Foster), vai „Patiess Amerikāņu Draudzes un Garīdzniecības Portrets”. Šo bukletu nosaukumi parāda vispārējo viedokli – draudžu attieksme bija lielākais šķērslis verdzības atcelšanas ceļā.[2] Rodailendas pret-verdzības konvencija 1836.gadā aicināja uz to, „ka cilvēkiem ir tiesības sagaidīt no Kristus kalpotājiem [to], ka viņi ar prieku iesaistīsies atcelšanas darbā, un dzirdēt no tiem patiesības sludināšanu par šo priekšmetu, kā tie, kas ir saistīti pasludināt Dieva padomu”.

Šādas diskusijas uztrauca daudzus mācītājus, kuriem piederēja vergi, un pat sašķēla Amerikas draudzi – Ziemeļu un Dienvidu draudzēs. Ziemeļu mācītāji atbalstīja verdzības atcelšanu Amerikā, Dienvidu mācītāji to neuzskatīja par teoloģiski pamatojamu darbību un praktiski labvēlīgu. Pat tie mācītāji, kuru personīgā pārliecība bija par labu verdzības atcelšanai, publiski to nedarīja, jo baidījās no draudžu sadraudzības un draudžu vienotības nosargāšanu uzskatīja par primāru uzdevumu.[3]

1838.gada vasarā Rodžers Šermans (Roger Sherman), Amerikāņu jurists un politiķis rakstīja – ”Amerikas Pret-verdzības Savienība apdraud mieru un vienotību Savienoto Valstu draudzēs..”.[4]

Kamēr Rodailendas pret-verdzības aktīvisti bija pārliecināti, ka „ciktāl tas attiecas uz morāli, Amerikas verdzības sistēma tiek uzturēta galvenokārt caur kanceles ietekmi”, viņiem bija taisnība, jo dienvidu pusē pa to laiku tika izdoti dažādi teoloģiski traktāti par verdzības jautājuma bībeliskumu, kuru mērķis bija pierādīt, ka Dievs verdzības institūtu ir iniciējis pats, ka verdzība ir bībeliska, vēlama, žēlastības pilna, un ka būtu nepratīgi šādu Dieva iedibinājumu atcelt.

Viena no grāmatām – traktātiem - par verdzības labvēlību, ir Tortona Stringfellova eseju kopums „Īsa Svēto Rakstu Liecības Izpēte par Verdzības Institūtu”[5], kas tikusi izdota 1841.gadā, atkārtoti - 1850.gadā, Vašingtonā.

Es vēlētos šeit minēt dažus citātus no šīs grāmatas, un ceru, ka tie lasītājam palīdzēs ieraudzīt, kādu bīstamību rada Bībeles piemērošana kādas ideoloģijas aizstāvēšanai, ne veselīga Bībeles interpretācija.

Esmu redzējis daudzus, kas padarījuši Bībeli par savu studiju objektu, kuri ieguvuši sapratni par to, ko tā atklāj par minēto tēmu. Pēdējā laikā viņu verdzības kā grēka nosodīšana ir palikusi skaļa un ilgstoša.

Mans priekšlikums, tādēļ, ir īsumā izpētīt Svētos Rakstus, un, ja es neesmu maldījies lielā mērā, es būšu spējīgs demonstrēt, ka verdzības iestādījums ir saņēmis vispirms:

1. Sankcionēšanu [juridisku apstiprinājumu] no Visaugstākā Patriarhālajā laikmetā.

2. Ka tā [verdzība] ir tikusi inkorporēta vienīgajā Nacionālajā Konstitūcijā, kas jebkad ir nākusi no Dieva.

3. Ka Jēzus Kristus to ir juridiski atzinis, un noregulējis tās relatīvos pienākumus.

4. Ka tā ir pilna žēlastības[6].

Stringvellovs savā darbā raksta par Ābrahāmu, kuram piederēja vergi, pēc tam min 2.Mozus grāmatā ierakstītos Dieva dotos desmit baušļus Mozum, viens no kuriem latviešu Bībelē ir ar sekojošu redakciju: “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder" (2.Mozus 20:17).

Pētot Jaunās derības rakstuvietas, Stringvellovs pārliecinoši apgalvo, ka arī Jēzus Kristus pats, „uzlikdams savu pirkstu šīm rakstuvietām (5.Moz. 6:5; 3.Mozus 19:18)”[7], un norādot, ka uz tiem balstoties visa bauslība un pravieši, sankcionēja verdzību. Kristus nekad neesot verdzību atcēlis, tāpat kā apustulis Pāvils, kurš savās vēstulēs esot atgādinājis saviem draudzes locekļiem, ka sabiedrībā pastāv konkrēta subordinācija – pakļaušanās attiecības: “Pāvils nosaka vēstulē [Efeziešiem] subordināciju Dieva bijībā, vispirms starp sievu un vīru, otrkārt, starp bērnu un vecāku, treškārt, starp kalpu un kungu”.[8]

Izlausās pazīstama rakstuvieta, domāju ne reizi vien esam to dzirdējuši savu draudžu dievkalpojumos vai Bībeles studijās par tēmu paklausība un sociālā kārtība, iespējams, arī laulības kursos, bet ar akcentu uz sievas pienākumiem paklausīt vīram.

Visbeidzot, grāmatas autors pārliecinoši teoloģiski secina:

“Tā [verdzība] ir no paša Dieva; tā dod pilnvaras tiem cilvēkiem, kuriem Viņš ir kļuvis par kungu un likumdevēju, iegādāties vīriešus un sievietes kā mantu, turēt viņus un viņu pēctečus verdzībā, un novēlēt tos saviem bērniem kā īpašumu uz mūžīgiem laikiem, tas atļauj ārzemju vergturiem apmesties un dzīvot starp viņiem, vairot vergus un pārdot tos.”[9]

Es ceru, ka mans lasītājs nav apjucis. Šīs rakstuvietas tiešām var likt kādam sākt atkal aizstāvēt verdzības iestādījuma bībeliskumu, jo tas taču balstās Bībeles pantos! Kā gan verdzības jautājums var būt saistāms ar sieviešu jautājumu?

Stīvens Ambrozijs, Amerikas vēsturnieks, ir definējis Amerikas verdzības institūtu šādi[10] - verdzība ir sistēma, kas ir uzbūvēta uz [šādas] fundamentālas premises, ka vissliktākajam baltajam vīrietim var piederēt vislabākais melnais vīrietis.[11]

Afro-amerikānis Floijds E .Rouss (Floyd E. Rose), Kristus draudzes Amerikā mācītājs, kurš vēl arī divdesmitā gadsimta Amerikā ir piedzīvojis diskrimināciju attiecībā uz sevi, gan atrodoties kristīgā draudzē, gan arī saņemot atteiktumu iestāties Abilīnas kristīgajā koledžā (Abilene Christian College) savas rases dēļ, šobrīd cīnās par dzimumu līdztiesību Amerikas Kristus draudzēs. Rouss saskata pārsteidzošu līdzību starp deviņpadsimtā gadsimta verdzības problēmu Amerikā un divdesmit pirmā gadsimta sieviešu līdztiesības neievērošanu pasaulē:

Verdzība Amerikā tika būvēta uz premises, ka vissliktākais baltais vīrietis bija labāks par vislabāko melno vīrieti.

Vīriešu šovinisms draudzē tiek būvēts uz premises, ka vismazāk kvalificēts vīrietis ir labāk kvalificēts par vislabāk kvalificēto sievieti.[12]

Lūk, kur analoģija! Vienas grupas dominance un Svēto Rakstu izmantošana sev par labu un savas rases, dzimuma, etniskuma pārākuma definēšana, piesaucot Dieva gribu un Dieva ”iestādīto sociālo kārtību”, ir līdzīga gan vergu jautājumā, gan sieviešu jautājumā.

Par šo jautājumu Kalvina Teoloģiskā Seminārija prezidents Kornēlijs Plantinga ir izteicies sekojoši:

Ņemot vērā ganrīz universālus pirmā gadsimta seksisma apstākļus, sieviešu sludināšana un vadīšana varētu būt skandaloza un kaitētu evaņģēlija sludināšanai. Šodien situācija ir tieši pretēja. Tā ir sieviešu izstumšana – bieži ar cēlu un nopietnu mierinājumu, ka viņas ir līdzvērtīgas, pat ja pakļautas [subordinētas] – tas ir skandalozi un graujoši.

Līdzās sāpēm un pazemojumam, kas piemeklē sievietes, blakus tam, ko šis samazinājums atnes draudzēm, kuras nosusina vai aizdambē pusi savu talantu baseina, sieviešu izstumšanas politika ir kļuvusi dziļi apkaunojoša. Vīrieši drūmi diskutē par to, vai mums vajadzētu ”atļaut” sievietēm ieņemt draudzes amatus. Diskusija izklausās tik līdzīga vecāku diskusijai, kuri cenšas izlemt, vai viņu pusaudži ir gatavi uzņemties pieaugušo pienākumus. Tas izklausās pēc vairākuma uztraukumiem par to, vai viņiem vajadzētu ieacināt minoritātes savā klubā. Tas izklausās pēc tā, it kā draudze piederētu vīriešiem.[13]

Savienojot verdzības, sieviešu un Bībeles tekstu iztulkošanas un pielietošanas jautājumus kopā, K. Plantinga, adresējot komplementārā uzskata piekritējus, secina:

... Ir ļoti grūti noraidīt to, ko Pāvils saka vergiem. Jums ir nepieciešama liela, smalka hermenētika, lai to izdarītu. Jums ir nepieciešama viena tāda, tāpat kā egalitāriešiem. Jums ir nepieciešams pateikt laiku, teoloģiski. Jums ir nepieciešams redzēt lielo kustību izpirkšanas vēsturē, kas paceļas pāri sīkiem burtiņiem vietējos laikos un vietās.[14]

[1] Wayne Grudem A. Evangelical Feminism and Biblical Truth. Multnomah Publishers, Inc., 2004, 82-83.

^{^[2]} Mary Burnham Putnam The Baptists and slavery 1840-1845, (US, Mich: G. Wahr publisher, 1913), 7.

[3] Zemsvītras piezīme grāmatā Mary Burnham Putnam The Baptists and slavery 1840-1845 (US, Mich: G. Wahr publisher, 1913), 7. zemsvītras piezīme.

[4] 56 Niles, 410., citēts Mary Burnham Putnam The Baptists and slavery 1840-1845, (US, Mich: G. Wahr publisher, 1913), 9.

[5] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay, first published in the Religious Herald, and republished by request: with Remarks on a Letter of Elder GALUSHA, of New York, to Dr. R. FULLER, of South Carolina. LOCUST GROVE, Culpeper Co., Va., 1841.

[6] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay, first published in the Religious Herald, and republished by request: with Remarks on a Letter of Elder GALUSHA, of New York, to Dr. R. FULLER, of South Carolina. LOCUST GROVE, Culpeper Co., Va., 1841. 1.

[7] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay. p.7.

[8] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay. p.11.

[9] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay. p. 8.

[10] Stīvens Ambrozijs (Stephen Edward Ambrose), Amerikāņu vēsturnieks, divu ASV prezidentu (Eizenhauvera un Niksona) biogrāfs, vairāku bestselleru autors par Amerikas vēsturi.

[11]Stephen Ambrose on ”A biography of America”, (Program 10: The Coming of the Civil War; Interactive Map: Slave and Free Soil with Donald L. Miller with Pauline Maier, Waldo E. Martin, Jr., and Stephen Ambrose), Annenberg Foundation 2011. http://www.learner.org/biographyofamerica/prog10/transcript/page04.html

[12] Floyd E. Rose, An Idea Whose Time Has Come Columbus, Georgia: Brentwood Christian Press, 2002 13 http://www.clarksons.org/articles/AnIdea.pdf

^{^[13]}Alan F. Johnson, How I Changed My Mind about Women in Leadership. Zondervan, 2010.

[14] Alan F. Johnson, How I Changed My Mind about Women in Leadership. Zondervan, 2010.

Sievites sociālais statuss, pasvītrots "sociālais" un teoloģiskās mahinācijas ap to

2011-10-03T15:56:00.000+03:00

Ir tāda lieta kā ideoloģija, kura ir kaila, un lai tā nebūtu kaila, tad jāmeklē tērps. Šis tērps bieži vien ir teoloģija, jo cilvēkiem ar teoloģiju ir labas asociācijas - tā taču ir mācība par Dievu.
1850.gadā Amerikā sašķēlās viena konfesija - iemesls bija verdzība - viena puse uzskatīja, ka verdzība ir nehumāna, to vajag atcelt. Otra puse rakstīja teoloģiskus traktātus un grāmatas par to, ka verdzība ir dievišķs iestādījums, Dieva paša iecelta institūcija, tā ir pieminēta vienā no 10 baušļiem, Abrahamam un citiem patriarhiem bija vergi un verdzenes, Pāvils to neatcēla, Jezus pat līdzībās par to runāja.

Frāze "baltajiem vīriešiem ir jābūt varai pār visiem citiem" ir Bībeles interpretācija, ko pielietoja 19.gadsimta teologi, arī antropologi Amerikā, lai pamatotu verdzības institūta dievišķo dabu. Mans citāts ilustrēja manu domu par ideoloģiju, kas prasmīgi slēpjas aiz Dieva vārda. Tā tas bija darīts attiecībā pret vergiem, tā tas tiek darīts attiecībā pret sievietēm. Ja kāds grib iedziļināties sieviešu jautājumā, jo īpaši ar tādu diskusijas nosaukumu - Sieviete bīskaps, mācītāja, tiešām būtu vērts izpētīt Amerikas vēsturi verdzības jautājumā. Turklāt, par "ariešu" t.i. balto ģermāņu Jēzu runāja arī nacisti.
Šīs ir dažas no tām rakstuvietām, uz kurām atsaucās vergturi mācītāji Amerikā:

2.Moz. 20:17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.

2.Moz.21:2-6 Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet.
3 Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu.
4 Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis.
5 Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, - tad lai viņš neaiziet brīvībā.
6 Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.

2.Moz. 21:7-11

3.Moz. 25:44-46 Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes.
45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu.
46 Un dodiet tos tālāk kā mantojumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņiem par pastāvīgu īpašumu, un lai tie jums vergo; bet pār saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens cietsirdīgi nevalda!

Efeziešiem 6
5 Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi.
6 Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami,
7 bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem.
8 Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no Tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais.

1.Timtejam 6:1-2

1 Visiem, kas ir vergi apakš jūga, būs turēt savus kungus par visa goda cienīgiem, lai Dieva Vārds un mācība netiktu zaimoti.
2 Bet tiem, kam ir ticīgi kungi, nebūs nicināt viņus tāpēc, ka tie ir brāļi, bet jo vairāk viņiem kalpot; jo tie, kuru labā viņi darbojas, ir ticīgi un mīlami. To tu māci un uz to skubini.

kādēļ es runāju par verdzību šajā tēmā?

šeit ir kāds citāts:

.. tas ir ļoti grūti noraidīt to, ko Pāvils saka vergiem. Jums ir nepieciešams liela, smalka hermeneitika, lai to izdarītu. Jums ir nepieciešama tā gluži tāpat kā egalitāriešiem. Jums ir nepieciešams pateikt laiku, teoloģiski. Jums ir nepieciešams redzēt lielo kustību pestīšanas vēsturē, kas paceļas pāri sīkiem burtiņiem vietējos laikos un vietās"
/Kornēlius Plantinga, Kalvina teoloģiskā seminārija prezidents un teoloģijas profesors/

Kam ir lieka naudiņa, var nopirkt Internetā grāmatu, ko ir vērtīgi palasīt, vairāku pazīstamu mācītāju un garīdznieku personīgās liecības par to, kā viņu uzskats par sievietēm draudzes amatos gadu gaitā ir mainījies un kas izraisīja tādas izmaiņas.
How I Changed My Mind about Women in Leadership: Compelling Stories from Prominent Evangelicals
Alan F. Johnson, 2011http://www.amazon.com/Changed-Mind-about…

Jēzus Kristus superzvaigzne

2011-09-24T23:08:00.000+03:00

Tāds nu ir mūsu Dievs:
Mūžīgs,
Nesasneidzams,
Tālu
un reizē ļoti Tuvu,
Mīlestība,
Uguns,
Inkarnējies,
pieņēmis Cilvēka veidolu,
kļuvis par Daļu no savas radības,
tas, kurš ir ārpus ciešanām,
Cieta ar cietējiem,
Pazemojās ar pazemotajiem,
Sists krustā,
Miris,
Augšāmcēlies,
Dzīvo mūžīgi,
cilvēku Cerība,
Klints,
Spēks,
Draugs vislabākais,
100% Dievs plus100% cilvēks,
vai loģiski saskaitīji?
Nesanāk tik, cik skolā mācīja?
Tieši tā, jo Dievs ir Mistērija.

Your Kingdom come

2011-06-14T19:55:00.000+03:00

"The Kingdom of God is God himself in the act of normalizing human existence. It is thus God himself in the victorious act of overcoming the disorder which still rules humanity". /Karl Barth/ What is this disorder, look around - human trafficking, modern slavery of children and women, domestic violence, women oppression under religion's cover, manipulation, child rape, domination, prostitution etc.. "THY KINGDOM COME" we pray and yet let this happen, even in the church..

.

par ko un ar ko jācīnās?

2011-06-14T19:51:00.001+03:00

".. kristieša pienākums nav cīnīties pret cilvēkiem, pat ne pret neticīgajiem, bet svētie ir aicināti pastāvēt ticībā un pacietībā. Nevis cilvēks cilvēkam ir soģis, bet Dievs ir soģis, kas tiesā un soda.

Kādai tad cīņai kristieši ir pilnvaroti un aicināti? Kristieši cīnās labo ticības cīņu un izpilda Dieva pavēles. Jebkur, kur kristiešu grupas ir vērsušās pret citām grupām garīgi, militāri vai morāli, tas ir bijis darīts labākajā gadījumā kļūdīšanās dēļ, sliktākajā – deviācijas un maldīguma dēļ.

Domāt, runāt un rīkoties draugs-ienaidnieks attiecībās, tas ir, kādu cilvēku labā un par kaitējumu citiem, nekad nevar būt kristiešu mērķis. Kā kristieši, viņi vispirms ir visu draugi. Viņiem ir pavēlēts rīkoties tā, un meklēt katrā situācijā to, kas ir patiesi cilvēku labums.
Viņi redz visus cilvēkus, tāpat kā sevi, bēdīgā stāvoklī, kas ir daudz bēdīgāks par to, ko citi varētu nodarīt viņiem personīgi. Viņi redz un saprot, ka tas ir visas cilvēces bēdīgais stāvoklis, kurā katrs cieš. Viņi redz kā cilvēki nepārtraukti cenšas to stāvokli viens otram uzkraut.
Šāda solidaritāte un pašu radīts cilvēku bēdīgais stāvoklis saved, sasien un tur tos kopā stiprāk par jebkurām atšķirībām cilvēku starpā. Tas, ko kristieši ir aicināti darīt, ir stāties pret šādu stāvokli, konfilktēt ar to.

Tādējādi tas, kas kristiešiem ir pavēlēts, ir apjēgt, ka šādam stāvoklim nevajadzētu nospiest cilvēkus.
Tā nav cilvēka dabas daļa. Tas nav kaut kas, kas ir neatgriezeniski piesaistīts cilvēka liktenim. Tā ir sveša vara pār cilvēku, kurai viņš pats sevi ir pakļāvis – tajā ir cilvēku vaina – viņi ir pakļāvuši sevi šai verdzībai.
Tam nav dievišķas gribas. No šī bēdīga stāvokļa un spiediena, cilvēkiem, ja tie nav brīvi, ir jātop atkal brīviem. Tā nav Dieva griba viņiem. Tas ir pretējs Dieva gribai… Jebkuros apstākļos kristietis ir aicināts un atrodas pozīcijā, lai saceltos pret šo stāvokli, stātos tam pretī, konfliktētu ar to. Pret šo bēdīgo stāvokli, nevis pret cilvēkiem ir cīņa.." /K. Barts/

Jēzus - cilvēku attiecību veidošanas modelis

2011-05-31T16:30:00.001+03:00

Draudzības piemērs Jaunajā derībā – atvērtā draudzība ar cilvēkiem, kas ir atšķirīgi. Jēzus tiek saukts „Muinieku un grēcinieku draugs” (Lūkas 7:34, 6:30). Atšķirībā no Jāņa Kristītāja, kurš bija askēts un sludināja atgriešanos no grēkiem, Jēzus biedrojās un sēdēja pie viena galda ar grēciniekiem. J. Molmanns raksta, ka Jēzus „bija iedabūjis sevi ‘sliktā kopmānijā’”.

Dziļākais iemesls bija Jēzus pāriplūstošais prieks par tuvojošos Dieva valstību. Tādēļ viņš svinēja mesiāniskās svinības ar cilvēkiem, kas bija izstumti no sabiedrības.
Ietverošā un atklātā veidā Viņš atklāja sevi tiem un respektēja gan viņus, gan nabadzīgos kā pirmos dievišķās žēlastības bērnus; tās želastības, kas dara visu jaunu. Viņš atzina viņu personības vērtību.
Viņš pārmeta tiltu pāri viņu pašizolēšanās dzelmei, un atcēla sociālos aizspriedumus, kuru dēļ tie cieta. Ar runu un žestiem dievišķais „Muinieku un grēcinieku draugs” izplatīja iedrošinošu un atbalstošu atvērtās draudzības atmosfēru vīriešu un sieviešu starpā.

Jēzus Garā, cilvēku kopiena vēlāk izdarīja pareizos secinājumus un teica: „Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu” (Rom.15:7).
Kristus kopienas pamatlikums ir citu pieņemšana viņu atšķirībās, jo šāda mūsu tuvāko pieredze, un tikai šāda, ir saskaņā ar kristiešu pieredzi ar Dievu.

/Jurgen Moltmann/ LV

vasaras nometnes 2011 Gančauskas

2011-05-31T13:30:00.000+03:00

Aicinām Jūsu bērnu piedalīties bērnu nometnēs Gaujas Nacionālajā Parkā, nometņu vietā Gančauskas, Kristīgais nometņu centrs!

Nometnes dalības maksa ir tikai 50 LVL nedēļā! Nepalaid garām šo piedāvājumu!

http://www.ganchauskas.lv/

vasaras Nometnes2011

daudz vārdu teikts, bet jēga?

2011-04-03T02:07:00.000+03:00

Interesanti, ko kristietība māca, ja tā nemāca to, ka Dieva plāns cilvēku pestīšanā ir ticis īstenots, Derība ir noslēgta, lāsti ir atcelti, upuris ir nests, Debesis ir atvērtas?!

Kam līdzinās Dievs?

2011-03-25T16:41:00.000+02:00

Vai esi kādreiz domājis, kam līdzinās Dievs, kā Viņš izskatās un kur Viņu var sastapt?

Dievs ir nabaga piekautais, kas guļ ceļa malā un kuru svētie apiet ar līkumu, domādami, ka tas ir kārtējais dzērājs; Viņš ir cietumnieks, kas dabūjis nepelnītu, nesamērīgu sodu, slimais radinieks, kurš gaida vismaz kādu, kas viņu vēl atcerēsies apciemot, mazais bērns, kuram mūsu smaids ir vesela pasaule, bērns no nepilnas ģimenes, kuram mūsu apskāviens ir nepierasts, bet nomierinošs, vecā tantiņa tirgū, kas prasa naudu maizītei, vecais vīrs, kura acīs vērojama bezcerība. Tāds ir Dievs.

Jēzus teica - ko esat darījuši vienam no šiem, to esat darījuši Man.

Trīsvienība

2011-03-21T14:35:00.002+02:00

Esmu dzirdējusi cilvēkus diskutējam par to, ka Dievs atbalsta bērnu vardarbību, jo Pats ar savu Dēlu esot tik vardarbīgi izrēķinājies - kosmiskā vardarbība pret bērnu.

Piedāvāju D. Voterlenda pārdomas par Trīsvienību:

"Ja paceļas jautājumi par to, kā Tēvs varēja ļaut savam Dēlam mirt pie krusta, tas nozīmē, ka Trīsvienības doktrīna tiek uztverta deformēti. Drīzāk, Trīsvienības mācība Bībeles ietvaros mums atgādina, ka nāve ir Dieva nāve par mums, nevis kādas pakļautas dievības nāve vai kāda neveiksmīga cilvēka nāve, kas ticis ierauts vardarbīgajā dievišķajā projektā.

Bez Trīsvienības kristietība ātri nolaižas līdz vardarbīgajam barbarismam – kāpēc gan Dievs nevarēja pieņemt buļļa vai āža asinis? Kāpēc cilvēkam bija jāmirst? Ja pareizi izprotam Trīsvienības attiecības - viens Dievs trijās cieši saistītajās, neatraujamajās personās, tas ir Dievs Pats, kas upurējās mūsu dēļ, un nevis kāds zemāks aģents." /Daniel Waterland/

FORESTS IN LATVIA - critical state!!!

2011-02-06T18:17:00.000+02:00

FORESTS IN LATVIA - critical state!!!

sieviete apustulis?

2011-01-29T14:00:00.002+02:00

Rakstu grāmatu - Bībeles pētījumu, ceru, ka kaut kad vasarā vai vasaras beigās varētu arī izdot, lai gan tik ātri gluži uz priekšu neiet..

Bet šodien man ir iedvesma! Šodien rakstu nodaļu par to, ka Junia, kas minēta kopā ar Andronku Pāvila vēstūlē Romiešiem 16:7, ir bijusi sieviete, un kuras vārds, jau sākot ar 13.gadsimtu "veiksmīgi" ticis izmainīts uz vīrieša dzimti. Nu jā, tādi nu ir tie teologi.. nevarēja taču pieņemt, ka par apustuli bija sieviete..

spogulīt, spogulīt, kam es līdzinos?

2011-01-09T20:12:00.001+02:00

Jautājums nav par to, vai kristietis ir labāks par nekristieti, bet gan par Dieva mēru manī un Tevī.
Cik daudz manī un tevī ir Kristus un Svētais Gars? Tas viss, par ko Kristus sāka sludināt Kalna sprediķī - svētīgi miera nesēji, svētīgi lēnprātīgie, svētīgi, kad jūs vajā, kad par jums runā sliktu manis dēļ...

Pacietība, lēnprātība, mīlestība, kas visu cer, visu panes, visu tic, nedomā ļaunu un Viss, kādēļ Kristus dzīvoja, mira un augšāmcēlās, kādēļ deva Savu Garu - lai mēs būtu līdzīgāki Viņam.

Ir teikts Korintiešu vēstulē, ka mēs, spoguļodamies Viņā, topam pārvērsti Viņa līdzībā.

Ja atspoguļojam viņa līdzību, mēs esam Viņa bērni, ja neatspoguļojam - mēs neesam. Tur nekāds paštaisīts parašūts nepalīdzēs (tiem, kam patīk Jēzu ar glābšanas parašūtu salīdzināt).

Kas ir sirds apgraizīšana?

2011-01-09T20:05:00.002+02:00

Vienreiz biju dievkalpojumā, kas ilga 5 stundas. 2,5h dievkalpojuma bija oficiālā daļa un pēc tam - aizlūgšanas.
Vienā brīdī, uz beigām, manīju, ka tie, kas aizlūdza par cilvēku dzīves situācijām, dziedināšanu, par jaunajiem kristiešiem, par Dieva spēku un par daudzām brīnišķiģām lietām, tuvojās vīrietim, kurš bija iemaldījies baznīcā no ielas - bija atradies karā, šāvis cilvēkus, sirgst ar galvu, ir palicis viens, sācis dzert, apzagts, bez dzīvokļa un bez iespējas pat nomazgāties un paēst. Atbilde bija viena - jāaizlūdz, lai pieņem Jēzu savā sirdī. Pēc Āmen un "Lai Dievs svētī", delegācija draudzīgi virzījās prom aizlūgt par citiem, citējot brīnišķigos Dieva apsolījumus, kas ir rakstīti Bībelē.
Interesanti.. Jēkabs raksta - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem. (Jek 2:18 )
Kā rīkotos Tu?
Kā rīkotos Jēzus?
Esam dabūjuši "LIKUMUS" uz akmens plāksnēm un tagad zinām, kas ir grēks un kas ir vēl lielāks grēks, un kas ir greizs un kas ir taisns.

Kāds ir Kristus darbs Tavā dzīvē?
Vai ienākt sirdī un iedot rokās akmens plāksnes ar likumiem?
Vai ienākt akmeņainā sirdī un rakstīt Savus likumus Tavā sirdī?
Vai esi kādreiz piedzīvojis to, uz ko Dievs aicina - apgraiziet savas sirdis, ne savas miesas!?

Mēs, kas saucam sevi par kristiešiem, brīžiem sagraizām viens otru, jo ļaut Jēzum uzvesties kā dzīves Kungam un apgraizīt mūsu sirdis, mums būtu pārāk sāpīgi.

Jēzu, palīdzi mums negraizīt Tavus paša bērnus pa labi un pa kreisi. Bieži gribam pateikt, ka esam veselie un citi ir tie slimie, kurus vajag ārstēt un kurus Tu sodīsi. Tu esi teicis, ka slimajiem vajag ārstu, nevis veselajiem.
Kad sakām, ka esam veseli, tad atraidām Tavu palīdzību, atraidām Tavu žēlastību un apcietinām savas sirdis.

Jēzu, Tu esi Labais Gans, kas atdod dzīvību par savām avīm.
Palīdzi mums mācīties no Tevis un kļūt līdzīgākiem Tev.

kāds ir Tavs Dievs?

2011-01-09T20:01:00.000+02:00

Vai Tu esi kristietis?

Vai Tu sauc sevi par kristieti tādēļ, ka baidies no elles? Vai Tu mīli Dievu tāpēc, lai Viņš Tevi nepātagotu ellē?

Vai Tu un es - mēs - izvēlētos mīlēt Dievu, ja neko nezinātu par elles eksistenci? Respektīvi, vai Tu mīlētu Dievu tikai tāpēc, ka Viņš ir Dievs un Viņam reāli nepatīk, kad Viņa bērns taisa muļķības - grēko?

Kāda mīlestība un kāda sirds Dievam ir vajadzīga - baiļu un šausmu pārņemta, nedroša, dusmīga, neiecietīga, kas priecājas par citu nelaimi vai brīva, kas izvēlas mīlēt un sekot Viņam, nevis, kuru pātaga dzen?

Ja elles vispār nebūtu, vai Tu un es - mēs mīlētu Dievu dēļ tā, kāds Viņš ir (iedomājies Ādama un Ievas - pirmo cilvēku situāciju)?

Vai mēs kalpotu Viņam dēļ tā, ka Viņš ir?, ka Viņš Kungs, kurš ir pielūgsmes cienīgs, apbrīnojams un vērts, lai mēs savas dzīves atdotu Viņam?
Jebšu mēs vergotu Viņam kā vergturim, kas ir nopircis mūs, lai mēs visu mūžu staigātu ar salauztu sirdi, smagu nastu, tumšu nākotni un bezcerīgu skatienu, liektu muguru un kurnētu par netaisno dzīvi?

Kāds ir Tavs Dievs? Drīzāk - Tavs Dievs ir ļīdzīgs Tev jeb Tu esi līdzīgs Viņam? Paskaties uz Jēzu, palasi, kā rīkojās Jēzus, ko viņš runāja un uzzināsi, kam līdzinās Tavs Dievs. Jēzus sacīja - "kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu".

kāds ir Dievs?

2011-01-09T19:46:00.001+02:00

Kadu dienu pie Jezus atnaca rakstu macitajs (jurists) un provocedams vinjam jautaja - "Saki, ko darīt, lai iemantotu muzhigo dzivibu?" Jēzus viņam saka - "klau, Tu esi izglītots šajās lietās, Tev būtu jāzin."
Un jurists atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."

Jēzus sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi."

Jurists jautaja, kas ir mans tuvakais?
Jezus stastija stastu - par to, ka kads cilveks devas no Jeruzalemes uz Jeriku un ceļā viņam uzklupa laupitaji, apzaga un pameta asiņot ceļa malā. Garām gāja mācītājs un slavēšanas vadītājs un cilvēks bija pārāk netīrs priekš tiem, lai kaut ko iesāktu. "Ai, iespējams, kārtējais dzērājs te guļ", un tie pasteidzās garām, lai neaptraipītu Savu svētulību. Kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās nelaimīgajam ceļiniekam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa.
Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.
"Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?" Jēzus jautāja juristam.
Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat." /Lūkas 10/

Kāds ir Dievs Jēzus sacītajā stāstā par žēlsirdīgo samarieti? Dievs ir nabaga piekautais, kas guļ ceļa malā un kuru svētie apiet ar līkumu, domādami, ka tas ir kārtējais dzērājs; Viņš ir cietumnieks, kas dabūjis nepelnītu, nesamērīgu sodu, slimais radinieks, kurš gaida vismaz kādu, kas viņu vēl atcerēsies apciemot, mazais bērns, kuram mūsu smaids ir vesela pasaule, bērns no nepilnas ģimenes, kuram mūsu apskāviens ir nepierasts, bet nomierinošs, vecā tantiņa tirgū, kas prasa naudu maizītei, vecais vīrs, kura acīs vērojama bezcerība. Tāds ir Dievs.

Jēzus teica - ko esat darījuši vienam no šiem, to esat darījuši Man.

reading about Qumran Community

2010-02-09T17:47:00.000+02:00

I'm reading now about the Qumran Community.

All I knew about them, that it was a place where the archeologists found some early manuscripts in 1947, that's all.

Interesting to know, that Qumran was a place where priests who were disappointed with the hypocritic Temple service came around 150 B.C. and decided that they will not compromise with the Torah and their faith and worship, and will not mix it with the Greek ideas from Syria.

That was the foundation of so called Qumran Community. They wanted to remain faithful to God of their fathers.

and the striking fact was that the archeologists found the whole Tanak (or the Old Testament) just except the book of Esther (the manuscript was very damaged)

One of the good doctrines in that so called Old Testament Jewish Community was - that it is impossible to ''obtain forgiveness except through God's 'mercy' ''!

And it is true!

Nice book - The Dead Sea scrolls, Charlesworth. Paul Siebeck, 1994.

Lawyer and Jesus

2010-01-21T21:59:00.002+02:00

When a lawyer came to Jesus, asking about the greatest commandment, he himself have had studied the Torah, he was a lawyer, who should know the whole religious Law perfectly.
He must have been digging and diving into the writings for years, trying to figure out, what is God's will, what God wants, why so many rituals, rules, offerings, sacrifices, demands...

'So what would Jesus answer to this?' the lawyer definitely thought.

Jesus' response was short - LOVE God and LOVE People. That's the Law and the Prophets.

Oh no! That's it? So simply???!!
But takes eternity to learn! The one thing what God desires from us - not our long prayers, big churches, happy faces, coolest cars; one thing - LOVE!

If you are wondering, what this Christianity is all about? How many rules should I keep? What should I answer to the question - How're you doing, are you happy?

Remember, LOVE God with all your heart, soul and mind, and strength, and LOVE people. And His Word and His Spirit will lead you to peace and eternal life!