Jēzus tiek saukts par 'Muitnieku un grēcinieku draugu' (Lūkas 7:34, 6:30). Atšķirībā no Jāņa Kristītāja, kurš bija askēts un sludināja atgriešanos no grēkiem, Jēzus biedrojās un sēdēja pie viena galda ar grēciniekiem.
J. Moltmans raksta, ka Jēzus „bija iedabūjis sevi ‘sliktā kompānijā’”.
Dziļākais iemesls bija Jēzus pāriplūstošais prieks par tuvojošos Dieva valstību. Tādēļ viņš svinēja Mesiāniskās svinības ar cilvēkiem, kas bija izstumti no sabiedrības.
Ietverošā un atklātā veidā Viņš atklāja sevi tiem un respektēja gan viņus, gan nabadzīgos kā pirmos dievišķās žēlastības bērnus; tās žēlastības, kas dara visu jaunu. Viņš atzina viņu personības vērtību.
Viņš pārmeta tiltu pāri viņu pašizolēšanās dzelmei, un atcēla sociālos aizspriedumus, kuru dēļ tie cieta. Ar runu un žestiem dievišķais 'Muitnieku un grēcinieku draugs' izplatīja iedrošinošu un atbalstošu atvērtās draudzības atmosfēru vīriešu un sieviešu starpā.
Jēzus Garā, cilvēku kopiena vēlāk izdarīja pareizos secinājumus un teica: „Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu” (Rom.15:7).
Kristus kopienas pamatlikums ir citu pieņemšana viņu atšķirībās, jo šāda mūsu tuvāko pieredze, un tikai šāda, ir kristiešu pieredze ar Dievu.
/no - Jurgen Moltmann/ LV
 |
