Reformation or no reformation? A fancy royal dress of the cleargy has not changed at all.

I was listening to one Brazilian song and the words made me think of the REFORMATION - 500.

The words are as follows:

But a promise would be fulfilled
In the womb of a woman would emerge
A seed that the hand of God planted
It was Jesus, the Savior! [...]

He arrived
No sword, no shield
He had arrived with no spear
He arrived
To establish the kingdom of the new covenant [...]

He arrived without a throne, without a crown, without the knights
And walked to slaughter his own blood - that was the price
To put an end to the error that started in the garden ...

("Ele chegou" by Anderson Freire)

When I see the fancy dress of the clergy that so strikingly opposes whatever I know about Jesus from the gospels, I do not think that reformation is ever happened.. Just look at the picture again! Or am I the only one that sees two different religions here? One is a religion of kingship, gold, richies, power, might, politics and influence, and another one is a religion of the "kenosis" or - selfless giving of oneself, the Son emptied Himself of all his majesty to draw near to poor, sick, unhappy, depressed, marginalized people and proclaim to them the good news of the new Kingdom of Heaven where anyone is welcomed!

Tikai cilvēks

Man ļoti patīk kristīgas brazīļu dziesmas. Bez šaubām, pasaulē ir daudz brīnišķīgu dziesmu un skaistu pavadījumu. Bet brazīļu dziesmas mani daudzkārt ir uzrunājušas un likušas aizdomāties par Dievu, par cilvēkiem, par sevi, iedrošinājušas nepadoties grūtos dzīves brīžos un citreiz cēlušas "ārā no kapa". Man ir doma brīvajos brīžos dalīties ar šīm skaistajām dziesmām, un rakstīt to latvisko tulkojumu šeit. Es ceru, ka šie vārdi, kas ir īpaši, patiks arī Tev, un varbūt pat iedrošinās un atklās kādu jaunu patiesību. Pirmā dziesma, ko šeit lieku, ir dziesma "Humano Demais", kuras autors ir pr. Fábio de Melo. Šo dziesmu esmu klausījusies vismaz simts reizes, un katru reizi apbrīnoju, cik cilvēks ir ierobežots savos spriedumos, savā patiesības izpratnē un savā izpratnē par to, kāds ir Dievs. Šī dziesma liek aizdomāties par to, ka Dievs ir daudz labāks, nekā spējam iedomāties.


"Tikai cilvēks"



Es mēģinu saprast,

Kā gan Tavas acis spēja ieraudzīt

Kādu sievieti pūlī,

Kas jau bija apsūdzēta (man šķiet).

Tomēr vēl bija lietas, ko darīt,

Vēl bija palikusi vērtība,

Un kad Tu ieskatījies viņai acīs,

Vairs šaubu nav - būs uzvara.

Un patiešām, dzīvība

Atgriezās viņas acīs,

Viņā, kas bija jau nosodīta,

Un uzlūkoja sevi par grēcinieci.

Tā ir Tava mulsinošā mīlestība,

Spēks, kas salabo pasauli

Es atzīstos:

Es nespēju to apjēgt!



Es esmu tikai cilvēks, lai apjēgtu,

Tikai cilvēks, lai izprastu to,

Kāpēc Tu izvēlējies mīlēt tos,

Kas to nav pelnījuši.

Es esmu tikai cilvēks, lai apjēgtu,

Tikai cilvēks, lai izprastu to,

Ka Tu izredzēji, un paņēmi aiz rokas tādus,

Ar kuriem es nevēlētos stāvēt blakus.



Un atkal mani pārsteidz tas, ko redzu,

Ka Tu svēto klātbūtni esi mainījis pret Zaķeja kompāniju,

Un vairākus ārstus pret Sīmani,

Un dažu priesteru vietā Tu izvēlējies Mateju.

Un pat uz krusta, esot sāpēs,

Tavs žests atklāj to, kas Tu esi:

Tu padarīji laupītāju par savu draugu,

Lai iemantotu viņa sirdi.



Un tā Tu esi bijis tieši pretējs tam,

Ko es no Tevis gaidīju,

Citādāks par citādu,

Un jo vairāk es cenšos izprast,

Es vairs nezinu, vai maz pazīstu Tevi tik labi.

Tavas krāsu paletes ir tik dziļas,

Bet es redzu tikai kontūras,

Kad Tu sirdi uzlūko,

Es redzu tikai bildi.


Es esmu tikai cilvēks, lai apjēgtu,

Tikai cilvēks, lai izprastu to,

Kāpēc Tu izvēlējies mīlēt tos,

Kas to nav pelnījuši.

Es esmu tikai cilvēks, lai apjēgtu,

Tikai cilvēks, lai izprastu to,

Ka Tu izredzēji, un paņēmi aiz rokas tādus,

Ar kuriem es nevēlētos stāvēt blakus.





Portugāļu dziesma un vārdi šeit

/Autors pr. Fábio de Melo;
tulk. no portugāļu val. - Aļesja/