Jēzus vienreiz teica farizejiem, kuriem nepatika tas, ka Jēzus un viņa mācekļi tusējās ar grēciniekiem: "Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem" (Mat. 9:12).
Spriežot pēc Mateja ev. 9. nodaļas teksta, farizejiem bija problēmas ar to, ka Jēzus vispirms atļāvās piedot grēkus fiziski slimajam cilvēkam, un pēc tam aizgāja ēst kopā ar muitniekiem un grēciniekiem. Redzam, ka tā bija Jēzus laikā un arī šodien, nekas daudz nav mainījies šajā plaknē – Jēzus klātbūtne bija neērta tiem, kas uzskatīja sevi par pilnīgi veselajiem, tādiem, kuriem visa dzīve ir sakārtota, tādiem, kuriem dvēseles ārstu nevajag.
Jēzus pie tādiem nemaz negāja ciemos. Izņemot gan kādu farizeju, Sīmani, pie kura Jēzus aizgāja un rupji aizrādīja par farizeja neviesmīlību, kas bija sliktāka nekā kādas vieglas uzvedības sievietes prieka asaras par grēku piedošanu, ar kurām viņa ne-ceremoniāli slacīja Jēzus kājas (Lūkas ev. 7:36-48). Neveicās farizejiem ar Jēzu. Grēciniekiem un muitniekiem gan veicās – tie Viņā atpazina dvēseļu ārstu, atpazina Viņa spēku piedot grēkus, dziedēt salauztas dzīves, pacelt no pīšļiem, atjaunot. Dievs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts (Ps. 34:19)."
Katrs evaņģēliju stāstos var atrast sevi, paspoguļoties stāstos un identificēt sevi ar personāžiem. Tāds ir Bībeles lasīšanas mērķis - paskatīties uz sevi no malas, atrast savas vajadzības un atnākt pie Jēzus kājām pēc palīdzības un dziedināšanas.
"Mans hospitālis" ir dziesma par to, ka Dieva klātbūtne ir mūsu hospitālis jeb lazarete, vai vienkāršiem, bet ne poētiskiem, vārdiem izsakoties - slimnīca. Tie, kas nāk pie Jēzus pazemībā, saņem palīdzību no augšienes un grēku piedošanu. Bonusā grūtsirdīgie iegūst jaunu sirdi un dziedinātu dvēseli.
"Mans hospitālis"
Kā čuksti Debesīs
Ir mani saucieni uz Tevi
Dvēseles raudienu neviens
Virs zemes nesadzird.
Ir viegli kādam norādīt
Uz kļūdām, kas manī ir,
Bet Kungs man liek atcerēties,
Ka Viņš mani tāpat mīl.
Ir grūti būt laimīgam šeit
Par katru kļūdu Tu tiec tiesāts
Un tomēr labi, ka manī
Tava klātbūtne ir mans hospitālis.
Tu esi Debesu zāles
Spējīgs mani dziedināt
Tu pārstādīji man jaunu sirdi
Un jau atcēli pie krusta manu galu.
Katru reizi, kad mana dvēsele raud
No simptomiem, ko rada pasaule,
Beigās tomēr smiešos es,
Jo Tava klātbūtne ir mans hospitālis.
