Īsa atbilde – par hipnozes definīciju vēl nav vienojušies, taču viens ir skaidrs – hipnoze nav miegs.
Zemāk ir piecas dažādas zinātniskas, medicīniskas definīcijas par hipnozi:
1. Amerikas Psiholoģijas Asociācijas (APA) definīcija
"Hipnoze ir apziņas (consciousness) stāvoklis, kas ietver koncentrētu uzmanību un samazinātu perifēro uztveri, raksturojoties ar pastiprinātu spēju reaģēt uz ierosinājumiem."
2. Britu Medicīnas Asociācijas (BMA) definīcija
"Īslaicīgs mainītas uzmanības stāvoklis, ko var izraisīt cita persona, un kurā spontāni vai reaģējot uz verbāliem vai citiem stimuliem var rasties dažādi fenomeni. Šie fenomeni ietver apziņas un atmiņas pārmaiņas, paaugstinātu jutību pret ierosinājumiem, kā arī subjektā izraisītas reakcijas un idejas, kas viņam viņa ierastajā apziņas stāvoklī nav pazīstamas."
3. Ernesta Hilgarda disociācijas teorija
Hilgards definēja hipnozi kā disociāciju, piedāvājot, ka tā ietver apziņas dalīšanos, kur daļa prāta reaģē uz ierosinājumiem, bet cita daļa to novēro. Šī definīcija uzsver dalītās apziņas lomu hipnotiskajā pieredzē.
4. Miltona Eriksona mainītā stāvokļa teorija
Eriksons uzskatīja hipnozi par "īpašu, uz iekšu vērstu mainītas funkcionēšanas stāvokli." Šī definīcija koncentrējas uz unikālo iekšējo stāvokli, kas tiek sasniegts hipnozes laikā, un to atšķir no parastās nomoda apziņas.
5. Džo Grifina un Ivana Tairela REM stāvokļa teorija
Grifins un Tairels definē hipnozi kā "jebkuru mākslīgu veidu, kā piekļūt REM stāvoklim, tam pašam smadzeņu stāvoklim, kurā notiek sapņošana." Šī definīcija sasaista hipnozi ar dabiskajiem smadzeņu procesiem, konkrēti ar stāvokli, kas saistīts ar ātro acu kustību miega laikā (REM).
Un tad ir dažnedažādas hipnozes skolas... kā pagātnē, tā šodien. Džeimsa Esdeila hipnozi, piemēram, uzskatīja par mesmerismu (no Franca Antona Mesmera vārda, kurš bija teologs, astronoms un ārsts, un kurš uzskatīja, ka debesu ķermeņiem ir ietekme uz cilvēku ķermeņiem). Ķirurgs Esdeils pats rakstīja, ka tas, ko viņš pielietoja Indijā uz saviem pacientiem pirms operācijas, bija mesmerisms, taču mūsdienās ir vairāki pētnieki, kas teiktu, ka mesmerisms tas nebija. Kas tas bija? Varbūt eksorcisma paveids. Lai nu kā, Mesmera vēsturē arī ir gadījums, kad viņš redzēja kādu katoļu priesteri Rēgensburgā (tagadējā Vācijā) pielietojam eksorcismu, taču Mesmers bija pārliecināts, ka tas nebija vis eksorcisms, bet gan magnētisms jeb tas pats, ko Mesmers (1775.g.) pielietoja savā ārsta darbībā. Antonu Mesmeru gan uzskata par modernās hipnozes pamatlicēju. Tad nu iznāk, ka, pavisam vispārinot tēmu par to, kas ir hipnoze, tur ietilpst gan “eksorcisms”, gan mesmerisms, gan hipnotisms. Hipnotisms ir vārds, ko pirmais sāka lietot ķirurgs Džeims Breids 1841. gadā. Par slaveno Miltonu Eriksonu - citu reizi.
Interesanti, ka Džeimsa Esdeila tēvs un brālis bija mācītāji, Francs Mesmers savulaik bija katoļu seminārists, kas kļuva par ārstu, un Džeims Breids savās grāmatās ik pa laikam diskutēja par Bībeles interpretācijām. Ticiet vai nē, es nezināju, ka viduslaikos teoloģija, astronomija, [al]ķīmija un medicīna bija viena kopēja zinātne par cilvēka iekšējo un ārējo pasauli. Daudzas grāmatas no tiem laikiem sākas ar Bībeles tekstiem un tos skaidro.
Kas ir hipnoze? Hipnoze ir viss tas, ko Tava iztēle var izdomāt!
Jebkurā gadījumā, Psihiatrijas katedras asociētais profesors Stenfordas univeristātes Medicīnas skolā, psihiatrijas doktors Dāvids Spīgels, kurš ir psihiatrs, kas otrajā paaudzē praktizē hipnozi un pēta šo fenomenu, uzskata, ka katra hipnoze ir pašhipnoze.
Kā tad tā? Kur palika Mesmera planetārie šķirdrumi, dēmonu izdzīšana, hipnotizētāja tumšās acis un kontroles zaudēšana, ko esam redzējuši TV un šausmu filmās?
Visizplatītākās bailes taču ir bailes pazaudēt kontroli!
Stāsts turpinās: Mesmers nosūdzēja Minhenes zinātņu akadēmijai priesteri eksorcistu no Vācijas, kā rezultātā priesterim lika aizbraukt no savas draudzes, iesaistot tajā visā pat pāvestu, taču pēc kāda laika Parīzes karaliskā komisija līdzīgi izrīkojās ar Mesmeru pašu, pasludinādami, ka dziedināšanas, ko Mesmers paveica, nav bijis iespējams atkārtot klīniskajā vidē (sauksim to tā), jo tās notika tādēļ, ka pats cilvēks sekmēja savu atveseļošanos, nevis planētu ietekme. Komisija nosprieda, ka Mesmers neko jaunu nav atklājis astronomijā un medicīnā. Neviens gan nenoliedza to, ka cilvēki patiešām atveseļojās.
Daži šo sauc par ticību, citi par placebo. Vēl hipnoze ir tikusi definēta kā relaksējošs stāvoklis vai vienkārši relaksācija. Varam saukt, kā gribam. Ne par velti mūsdienās ir daudzas grāmatas par pašhipnozi, kas nozīmē to, ka cilvēks var pats sev palīdzēt nofokusējot uzmanību uz vienu konkrētu lietu, ar vārdiem un domām aicinot savu prātu vai ķermeni atveseļoties. Tik vienkārši! Kad bieži gāju uz muguras masāžām, dažreiz, guļot uz spilvena, domās liku sprandas muskuļiem atslābt... Pilnīgi intuitīvi. Un tas notika. Tas ir tieši tik vienkārši! Mūsu prāts un mūsu smadzenes kontrolē visu ķermeni, emocijas un pašsajūtu. Šos procesus var novērot gadu tūkstošu gaitā pat bez kvantumfizikas atklājumiem.
Esmu lasījusi skaistu analoģiju par to, ka hipnoze ir kā divi piloti lidmašīnā. Lidmašīna lidos tur, kur tai ir jātiek, ja abi piloti strādā koordinēti - klients un hipnoterapeits.
Šķiet gandrīz dīvaini, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir paturējusi hipnoterapeita specialitāti iekš tradicionālās medicīnas. Jā, Latvija ir vienīgā valsts, saskaņā ar Eiropas Komisijas profesiju klasifikatoru datu bāzi, kas ne tikai uzskata, ka hipnoze ir ārsta instruments, bet kas uzskata, ka jebkura terapija ir medicīnas intervence! Mākslas terapeits Latvijā ir ārstniecības persona.
Kaut arī ar mākslu, tāpat kā ar hipnozi, var atveseļot sevi pats. Un ja pastāv pašhipnoze, un es esmu apliecinājums tam, ka pašhipnozi var pielietot sāpju gadījumā un pirms operācijas, tad interesanti, kā hipnoze var būt rezervēta tikai ārstiem? Jebkurā gadījumā, esam vienīgie tādi Eiropā.
Atzīšos, es neesmu nekad sastapusies ar ārstu hipnoterapeitu Latvijā. Mani nekad neviens pie tāda nav nosūtījis. Man ir bijušas regulāras migrēnas (reizi nedēļā), man tika rekomendētas zāles, man ir bijušas sporta traumas un hroniskas sāpes, disku protrūzija un sāpes, vēlreiz traumas un sāpes, un 3 operācijas un pēc-operāciju sāpes. Esmu atradusies uz gultas, uz slimības lapas, esmu raudājusi no krampjveidīgām sāpēm neraugoties uz Ketanov zālēm, bet neesmu tikusi sūtīta pie ārsta hipnoterapeita.
Es sevi saucu par hipnotizētāju!
Man ir doktora grāds teoloģijā! Un divi maģistra grādi teoloģijā! Un jurista grāds!
Man ir profesionālais diploms hipnoterapijā. Man ir klīniskā hipnoterapeita diploms. Man ir hipnoterapijas praksē diploms, kas ir atzīts Lielbritānijā un akreditēts Lielbritānijā.
Es neesmu ārste! Tādēļ ar Tevi mums būs klienta un hipnotizētāja (pakalpojuma sniedzēja) attiecības, nevis pacienta un ārsta attiecības. Jebkurā citā Eiropas valstī es teiktu, ka es priecāšos būt par Tavu terapeitu, bet ne šeit, jo “terapija” pie mums Latvijā, nozīmē medicīnu.
Vai tas nozīmē, ka mūsu valstī cilvēki ir priecīgāki, laimīgāki, veselāki un saņem nepieciešamo palīdzību? Es nezinu. Man bija četras operācijas. Trīs no tām bija neveiksmīgas. Man izmaksāja kompesāciju par man nodarītajām manipulācijām, kuras samazināja manu dzīves kvalitāti un kā rezultātā radīja neatgriezeniskas anatomiskas izmaiņas. Runa ir par ķirurģiju!
Pasaulē nav zināms neviens gadījums, kad hipnoze kādam nodarītu ļaunumu. Trīsdesmit gadus atpakaļ Lielbritānijā tika tiesāts kāds skatuves hipnotizētājs, kurš hipnotizēja kādu jaunu cilvēku, kuram dažas dienas pēc pasākuma, sākās šizofrēnijas lēkmes. Tiesas spriedums bija labvēlīgs hipnotizētājam - hipnoze nav pie vainas. Jaunēklim bija predispozīcija, un garīgā saslimšana sāktos tik un tā. Tagad es Tev pastāstīju visbriesmīgāko stāstu, kas jebkad ir bijis saistīts ar hipnozi. Un pat tajā tiesas ceļā tika konstatēts, ka hipnoze nevienam nekādu ļaunumu nenodara. Tiesvedība saucas "Gates vs McKenna (1999)”. Par to var izlasīt tiešsaistē.
Protams, ir cilvēku grupas, kurām hipnoze nav ieteicama. Tās ir personas, kurām ir:
- psihoze
- šizofrēnija
- vājprāts
- patoloģiski personības traucējumi
Nākošajā rakstā uzrakstīšu tās lietas, kurās hipnoze var palīdzēt Tev. Kā jau minēju, manā gadījumā es tiku vaļā no sāpēm. Tolaik nebiju studējusi hipnozi. Biju vienkārši lasījusi, vākusi informāciju un nolēmu paeksperimentēt, jo ko man bija zaudēt pēc 13 mēnešiem sāpju un 6 mēnešiem gultā? Es to atklāju priekš sevi nejauši.
Tu vari pats sev palīdzēt, jo Tevī ir visi vajadzīgie resursi!
Ja Tev vajag manu palīdzību, un viss, ko es darīšu, būs, es Tev asistēšu ceļā pie Taviem resursiem, padod ziņu.
Piesakies bezmaksas 15 min sarunai, ja nopietni apsver hipnozi!
