Par astmu
Šodien ir astmas diena. Man ir ko teikt šajā sakarā. Divu gadu vecumā man konstatēja astmu. Agrā bērnībā mana mamma bieži pavadīja naktis sēžot man blakus, kamēr es gulēju. Viņa baidījās, ka kādā brīdī es pārstāšu elpot.. Gulēju lielākoties sēžot. Sešu gadu vecumā, kad bija jādodas uz skolu, mani vecāki nolēma, ka biežas slimošanas dēļ es nevaru uzsākt skolu. Uz pirmo klasi gāju pēc gada. Šīs kavēšanas dēļ man netika ļauts piedalīties pilsētas basketbola sacensībās, jo biju par vecu. Pirmajā klasē tiku atbrīvota no sporta aktivitātēm. Ik pa laikam, kad kaut kur paskrēju vai vienkārši apēdu saldējumu, mamma sauca ātro palīdzību, jo man bija lēkme. Vienreiz, ap 7 vai 8 gadu vecumu, man uzstādīja diagnozi ‘tuberkuloze’ un aizsūtīja uz sanatoriju. Deva zāles, no kurām es katru vakaru vēmu. Nodzīvoju tur nedēļu vai 10 dienas, palūdzu mammai mani dabūt ārā. Sanatorijos ar astmu biju vairākas reizes. Slimnīcās biju diezgan bieži. Ātrā palīdzība braukāja diezgan regulāri. Lēkm...