Padomdošana un hipnoterapija

Mēs vienlaikus varam koncentrēties tikai uz dažām lietām – aptuveni  7±2 vienībām , ko dēvē arī par Millera likumu. Pārējās atmiņas, procesi un idejas tiek uzglabātas tā sauktajā  neapzinātajā prātā  un tiek aktivizētas, kad ir nepieciešams kaut ko atcerēties vai veikt kādu darbību. Apzinātā un neapzinātā prāta metaforiskā dihotomija Prasmes, kuras sākotnēji bija jāapgūst – piemēram,  lasīšana, rakstīšana, kurpju auklu siešana, braukšana ar velosipēdu , vēlāk dzīvē –  automašīnas vadīšana , tad –  vadīšana, runāšana un ēšana vienlaikus klausoties radio , vai –  klaviatūras lietošana, mūzikas skaņdarba atskaņošana bez notīm  utt., kādā dzīves posmā kļūst automātiskas. Tas notiek tādēļ, ka šīs prasmes, daudzas no kurām saistītas ar  muskuļu atmiņu , no  apzinātā līmeņa  nolaižas līdz  neapzinātajam darbības līmenim . Citiem vārdiem sakot – mēs apzināti par tām nedomājam, pirms tās veicam. Zemāk citāts no R. Rebera un W. Perriga i...

Īsa atbilde – par hipnozes definīciju vēl nav vienojušies, taču viens ir skaidrs – hipnoze nav miegs. Zemāk ir piecas dažādas zinātniskas, medicīniskas definīcijas par hipnozi: 1. Amerikas Psiholoģijas Asociācijas (APA) definīcija "Hipnoze ir apziņas (consciousness) stāvoklis, kas ietver koncentrētu uzmanību un samazinātu perifēro uztveri, raksturojoties ar pastiprinātu spēju reaģēt uz ierosinājumiem."  2. Britu Medicīnas Asociācijas (BMA) definīcija "Īslaicīgs mainītas uzmanības stāvoklis, ko var izraisīt cita persona, un kurā spontāni vai reaģējot uz verbāliem vai citiem stimuliem var rasties dažādi fenomeni. Šie fenomeni ietver apziņas un atmiņas pārmaiņas, paaugstinātu jutību pret ierosinājumiem, kā arī subjektā izraisītas reakcijas un idejas, kas viņam viņa ierastajā apziņas stāvoklī nav pazīstamas."  3. Ernesta Hilgarda disociācijas teorija Hilgards definēja hipnozi kā disociāciju, piedāvājot, ka tā ietver apziņas dalīšanos, kur daļa prāta reaģē uz ierosinājum...