Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: marts, 2025

PAR MANI

Attēls
Sveiki! Es esmu Aļesja Lavrinoviča, sertificēta hipnoterapeite (un teoloģijas doktore), dzīvoju Eiropā.  Hipnoze man palīdzēja pārvarēt sāpes un pēcoperācijas veselības sarežģījumus. Pēc tam, kad biju pavadījusi 6 mēnešus gultas režīmā, un kopumā 13 mēnešus lietojusi pretsāpju līdzekļus, pārcietusi četras operācijas, es pavisam nejauši atklāju hipnozi. Man bija trīs neveiksmīgas operācijas, un es gatavojos ceturtajai. Tajā pašā laikā es rakstīju pēdējo nodaļu savai disertācijai un steidzos to iesniegt. Strādāju intensīvi, jo biju iekavējusi gandrīz vienu gadu. Laiku pa laikam pusdienas ēdot, vienkārši slēdzu YouTube un skatījos to, kas pagadās, lai novirzītu domas no disertācijas. Nejauši YouTube noskatījos interviju par hipnozi. Tas mani ļoti ieinteresēja. Sāku lasīt par to visu, ko varēju atrast. Atradu Miltona Ēriksona rakstus un kaut kādu vecu krievu grāmatu par Ivanu Pavlovu. Pirms ceturtās operācijas nolēmu, ka man nav ko zaudēt, eksperimentēju ar hipnozi un izrakstījos no sl...

Apzinātie un neapzinātie procesi

Attēls
Mēs vienlaikus varam koncentrēties tikai uz dažām lietām – aptuveni  7±2 vienībām , ko dēvē arī par Millera likumu. Pārējās atmiņas, procesi un idejas tiek uzglabātas tā sauktajā  neapzinātajā prātā  un tiek aktivizētas, kad ir nepieciešams kaut ko atcerēties vai veikt kādu darbību. Apzinātā un neapzinātā prāta metaforiskā dihotomija Prasmes, kuras sākotnēji bija jāapgūst – piemēram,  lasīšana, rakstīšana, kurpju auklu siešana, braukšana ar velosipēdu , vēlāk dzīvē –  automašīnas vadīšana , tad –  vadīšana, runāšana un ēšana vienlaikus klausoties radio , vai –  klaviatūras lietošana, mūzikas skaņdarba atskaņošana bez notīm  utt., kādā dzīves posmā kļūst automātiskas. Tas notiek tādēļ, ka šīs prasmes, daudzas no kurām saistītas ar  muskuļu atmiņu , no  apzinātā līmeņa  nolaižas līdz  neapzinātajam darbības līmenim . Citiem vārdiem sakot – mēs apzināti par tām nedomājam, pirms tās veicam. Zemāk citāts no R. Rebera un W. Perriga i...