Padomdošana un hipnoterapija

Man ļoti patīk kristīgas brazīļu dziesmas. Bez šaubām, pasaulē ir daudz brīnišķīgu dziesmu un skaistu pavadījumu. Bet brazīļu dziesmas mani daudzkārt ir uzrunājušas un likušas aizdomāties par Dievu, par cilvēkiem, par sevi, iedrošinājušas nepadoties grūtos dzīves brīžos un citreiz cēlušas "ārā no kapa". Man ir doma brīvajos brīžos dalīties ar šīm skaistajām dziesmām, un rakstīt to latvisko tulkojumu šeit. Es ceru, ka šie vārdi, kas ir īpaši, patiks arī Tev, un varbūt pat iedrošinās un atklās kādu jaunu patiesību. Pirmā dziesma, ko šeit lieku, ir dziesma "Humano Demais", kuras autors ir pr. Fábio de Melo. Šo dziesmu esmu klausījusies vismaz simts reizes, un katru reizi apbrīnoju, cik cilvēks ir ierobežots savos spriedumos, savā patiesības izpratnē un savā izpratnē par to, kāds ir Dievs. Šī dziesma liek aizdomāties par to, ka Dievs ir daudz labāks, nekā spējam iedomāties. "Tikai cilvēks" Es mēģinu saprast, Kā gan Tavas acis spēja ieraudzīt Kādu sievieti ...

People in a village At the desert's edge Had a daughter Who was changed (they thought) By magic arts Into a pony. At first they berated her "Why do you have to be a horse?" She could think of no reply. So they led her out with a halter  Into the hot waste land Where there was a saint Called Macarius Living in a cell. "Father" they said "This young mare here Is, or was, our daughter. Enemies, wicked men, Magicians, have made her The animal you see. Now by your prayers to God Change her back Into the girl she used to be." "My prayers" said Macarius, "Will change nothing, For I see no mare. Why do you call this good child An animal?" But he led her into his cell With her parents: There he spoke to God  Anointing the girl with oil; And when they saw with what love  He placed his hand upon her head They realized, at once. She was no animal. She had ...

Aļesja Lavrinoviča Masters graduation in Theology : )