jeb mahinācijas un manipulācijas ar Bībeles tekstu
1 Tad zifieši nāca pie Saula uz Gibeu un sacīja: "Vai Dāvids nav paslēpies Hakilas pakalnā austrumos no Ješimonas?"
2 Un Sauls cēlās un nogāja uz Zifas tuksnesi, un viņam bija līdzi trīs tūkstoši vīru, kas bija izlasīti no visa Israēla vidus, lai meklētu Dāvidu Zifas tuksnesī.
3 Un Sauls uzcēla savas teltis pie Hakilas pakalna, kas ir pie ceļa austrumos no Ješimonas, bet Dāvids uzturējās tuksnesī. Kad viņš redzēja, ka Sauls viņam seko tuksnesī,
4 tad Dāvids izsūtīja izlūkus un tā pārliecinājās, ka Sauls bija atnācis.
5 Un Dāvids cēlās un nogāja uz vietu, kur Sauls bija apmeties teltī. Kad Dāvids to vietu redzēja, kur Sauls ar savu karaspēka virspavēlnieku Abneru, Nera dēlu, gulēja, - jo Sauls gulēja aplī novietoto ratu vidū, bet kara saime bija apmetusies teltīs viņam visapkārt -,
6 tad Dāvids griezās un sacīja hetietim Ahimeleham un Abišajam, Cerujas dēlam, Joāba brālim, teikdams: "Kas nāks līdz ar mani pie Saula viņa nometnē?" Un Abišajs sacīja: "Es iešu tev līdzi!"
7 Kad nu Dāvids un Abišajs nonāca pie Saula ļaudīm naktī, tad redzi, Sauls bija apgūlies un aizmidzis savesto nometnes ratu vidū un viņa šķēps bija viņa galvgalī zemē iedurts, bet Abners un karavīri gulēja visapkārt ap viņu.
8 Tad Abišajs sacīja Dāvidam: "Dievs šodien tavu ienaidnieku saslēgtu ir devis tavā rokā; un tagad ļauj man viņu ar viņa paša šķēpa vienu triecienu piedurt pie zemes; otra trieciena vairs nevajadzēs."
9 Bet Dāvids sacīja Abišajam: "Nenonāvē viņu! Jo kurš gan drīkst izstiept savu roku pret Tā Kunga svaidīto un palikt nenoziedzīgs?" /1.samuēla gr. 26:1-9/
No šīs rakstu vietas ir radušās mācības par sludinātāju, garīgo vadītāju kā "tā Kunga svaidīto", kuram nedrīkst aizrādīt, nedrīkst apšaubīt, nedrīkst jautāt pēc divpusēja dialoga un apspriedes.
Var trīs reizes minēt, kas ir bijuši tie, kas šo mācību ir ieviesuši harizmātiskajās aprindās un tādējādi nostiprinājuši savu pozīciju, kontroli un diktatūru. Diez vai tie ir bijuši Bībeles pētnieki un pilnīgi noteikti ne parastie Ansīši un Grietiņas baznīcā gājēji.
Dažus gadus atpakaļ man pazīstams cilvēks ir bijis Benija Hina uzņēmošās draudzes ašeris. Benijs Hins uz parastu dievkalpojumu, ne jau uz milzīgo evaņģelizācijas dievkalpojumu ieradās ar uzkačātiem miesassargiem. Viens no tiem diezgan rupji aizrādīja kaut ko bērnam. Mans paziņa pieskārās pie pleca tam būdam un gribēja kaut ko teikt, bet pirms paspēja, miesassargs atrāva savu plecu un rupji noteica - "Neaiztiec mani, es esmu svaidīts!"
Rakstu sagrozīšana savtīgos nolūkos, sava ego pumpēšanai - lūk par ko ir "svaidītā" neaizskaramības mācība, panta pilnīga izraušana no konteksta. Pie tam, pilnīga vēsturiskas ainas sagrozīšana. Mūsu laikos nav valdnieku, ko pravieši būtu svaidījuši. Sanāk, ka sludinātājs, kurš spēj manipulēt ar masām, iestāstīs, ka viņš ir svaidīts no Dieva, viņš ir īpašs, augstāks, neaizskarams un nemaldīgs. Un ja nu nē? Ja nu viņš ir self-made, pašpasludinātais, apmānītais cilvēks, kurš uz citu rēķina cenšas celt savu mazvērtības kompleksu un aizlāpīt bērnības traumu, kad puikas viņu nepieņēma spēlēties kopā? Šādi cilvēki nav 1) Sauls; 2) nav svaidīti no pravieša Samuēla; 3) neieņem amatu, kas piešķir tiem valsts varu un ieceļ militārā amatā utt.
Viens pants, kas aplami un bīstami izgriezts no Bībeles, lai aizlāpītu mazvērtības kompleksu un noraidītu patiesu pazemību, tassnīgumu, atklātību, sirsnību, lēnprātību, ir ierocis, kas iebiedē, paverdzina kalpot un klausīt cilvēkam, ne Dievam. Zem šādas mācības cilvēki ir piedzīvojuši garīgu un emocionālu vardarbību. Tam tā nav jābūt. Tur, kur ir Dieva Gars, tur ir brīvība, kur ir Kristus, tur ir brīvība un atklātība, pazemība un lēnprātība. Diktatori Dieva valstībā tiek izstumti ārā, jo Pats Godības Ķēniņš ir parādījis piemēru - kas grib būt pirmais, lai ir visu kalps.
No comments:
Post a Comment