"Ignorējot mūsu emocijas, mēs pagriežam muguru realitātei; klausoties mūsu emocijās, mēs tiekam ieacināti realitātē. Un realitāte it tur, kur mēs sastopamies ar Dievu.
... Emocijas ir dvēseles valoda. Tās ir sauciens, kas piešķir sirdij balsi.
... Tomēr.. mēs bieži pagriežam kurlo ausi - noliedzot, izkropļojot vai nošķirot emocionālo. Mēs atsijājam nost visu traucējošo, lai iegūtu kontroli pār savu iekšējo pasauli. Mēs esam izbijušies un kaunamies no tā, kas noplūst mūsu apziņā. Atstājot novārtā mūsu spēcīgās emocijas, mēs esam neīsti pret sevi un pazaudējam brīnišķīgu iespēju iepazīt Dievu. Mēs aizmirstam to, ka izmaiņas nāk caur brutālu atklātību un neaizsargātību Dieva priekšā."
/Dan Allender, Tremper Longman, The Cry of the Soul/
Daži meli, ko esam iemācījušies kristietībā pieņemt par patiesību - Platona filozofijas dēļ.
Mēs ignorējam :
x fizisko - Kuram gan ir laiks vingrot vai ēst veselīgi vai atpūsties?
x sociālo - Neuztraucies par tām draudzībām. Kuram gan ir laiks veselīgām draudzībām un laika veltīšanai citiem? Tev būs laiks baļļoties debesīs.
x intelektuālais - Uzmanies, ka neattīstīti savu prātu līdz pilnam tā potenciālam. Tu beigsi ar aukstu sirdi pret Dievu. Kuram gan ir laiks domāt par lietām?
x emocionālais - Izskatās, ka tad, kad tu esi ar savām emocijām, tu kļusti apjucis un attālinies no Dieva.
Laika gaitā šī nebībeliskā paradigma (pasaules un realitātes uztvere) ir izveidojusi attieksmi par to, ka jūtas un emocijas nostājas pret Garu (jo īpaši dusmas, kas kļuva par vienu no 7 nāves grēkiem, neskatoties uz "dusmojiet, bet negrēkojiet"un "esi lēnīgs dusmās" Rakstu mācībām). Daudzu cilvēku prātos šodien jūtu un emociju apspiešana ir tikusi vērtēta kā Gara augstākais stāvoklis vai tikums. Noliedzot dusmas, ignorējot sāpes, lecot pāri depresijai, bēgot prom no vientulības, izvairoties, apslāpējot mulsinošās šaubas, un pasludinot seksualitāti par sliktu, ir radusies mūsu izpratne par garīgo dzīvi.
/Peter Scazzero, The Emotionally Healthy Church: A Strategy for Discipleship that Actually Changes Lives, Zondervan (March 1, 2003),/
No comments:
Post a Comment