Sieviete apustule – Jūnija

Latviešu Bībelē mēs šo sievieti apustuli neatradīsim! Jautājums – kādēļ?

Bībeles teksts: „Sveicinait Androniku un Jūniju, manus ciltsbrāļus un cietuma biedrus, kas ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem un jau pirms manis bijuši Kristū.” (Pāvila vēstule Romiešiem, 16.nodaļa, 7.pants).[1]

Analoģija - kopš skolas laikiem esam dzirdējuši, ka uz mēles dažādās vietās ir izvietoti dažādi receptori, kas ļauj sajust saldo garšu, skābumu, rūgtumu, un sāļumu. Patiesībā, mājas apstākļos katrs pats var pārliecināties par šīs teorijas absurdumu, jo, pieliekot mēles galiņam sāli, sajūtam sāls garšu pretēji mēles garšu mapē apgalvotājam, ka mēles galiņš sajūt tikai saldo. Kā tad bija radies šis mīts un kas veicināja tā zinātniskuma izplatību? 

Vairāk kā gadsimtu atpakaļ vācu zinātnieks D.P. Hanigs (Hanig) 1901.gadā publicēja zinātnisku darbu, kurā norādīja, ka garšas skārpiņas dažādajās mēles vietās atbild par dažāda veida garšas uztveri, t.i., rūgts sajūtams mēles tālākajā galā, salds – mēles galiņā, vēl mēles viena puse sajūt skābu, un orta puse – sāļu. 

Mums nezināmu iemeslu dēļ šie apgalvojumi netika izaicināti, pārbaudīti un ieņēma savu “zinātnisko” vietu bioloģijas mācībā un pirmsskolas izglītībā. Tikai 1974.gadā, gandrīz gadsimtu vēlāk, kāda zinātniece, Virdžīnija Kollinsa (Virginia Collins), nolēma pārbaudīt Haniga teoriju un atklāja – garšu var sajust visur, jo garšas receptori ir uz mēles, ap mēli, uz mīkstās aukslējas pie mutes aizmugurējā jumta un pat uzbalsenī, atlokā, kas bloķē pārtiku no balsenes. Haniga nepārbaudītā teorija izrādījās, maigi sakot, nezinātniska, tomēr vēl arvien nav atstājusi mācību grāmatas, jo man personīgi mācoties skolā deviņdesmitajos gados, tika mācīta mēles garšu mape, kaut arī jau 1974.gadā tā bija apgāzta.

Līdzīgi ir ar Pāvila laikabiedri, sievieti apustuli – Jūniju, kas mistiskā veidā 8 gadsimtus eksistēja Bībelē kā vīrietis, kaut arī nav neviena sena manuskripta, kurā īpašvārds „Jūnijs” būtu uzrakstīts vīriešu dzimtē! Bet mums, kas lasām Latviešu Bībeli, šis vārds neasociējas ar sieviešu vārdu, jo Jūnija ir pārtapusi par vīrieti, kas ir apsutuļa Pāvila biedrs. Kā gan kaut kas tāds tika pieļauts?

Vēsture

Pirmos 13 kristietības gadsimtus patristiskie avoti bija vienisprāts, ka apustule Jūnija, sieviete, bija Andronika biedre, kuri bieži tika uzskatīti par precētu pāri. Vēsturē Jūnijas vārds tika atpazīts kā sievietes vārds, tas ir ticis pieminēts vairāk kā 250 vietās senajos dokumentos un uzrakstos.[2] Pirmais, kas izteica savu viedokli sievietes Jūnijas sakarā bija Origēns (185 - 253), arī Hīronīms (340), Jānis Zeltamute (349–407), grieķu teologs un bīskaps Hatto no Verčellijas (924 - 961) u.c.

Jāsaka, ka minētie baznīcu tēvi bija krasi negatīvās domās par sievietēm kopumā. Piemēram Origēns uzskatīja, ka sieviete ir visa ļaunuma iemiesojums. Iespējams, tas varētu tikt skaidrots ar to, ka pirmo gadsimtu teologi vispirms bija filosofi, kuru „Bībeles skola” bija antīko filosofijas darbu studēšana Aleksandrijā un centieni izskaidrot kristietības fenomenu ar pagāniskajā pasaulē saprotamām metodēm. Ārpus dažās pilsētās praktizētajiem dievietes kultiem, kas varāk rod izskaidrojumu seksuālajās baudās, antīkajā pasaulē nav bijis saprotama doma par vīriešu un sieviešu vienlīdzību.

Ievērot iepriekšminēto, un zinot, ka visi manuskripti liecina par Jūniju – sievieti apustuli, grūti iedomāties, ka līdz 21.gadsimtam un Eldona Džeja Eppa (Eldon Jay Epp) pētījumam mēs to neesam redzējuši Bībeles tulkojumos un noteikti neesam iedomājušies šo sievieti atrast latviešu Bībeles tekstā, kurā lasām– „ Sveicinait Androniku un Jūniju, manus ciltsbrāļus..”(izcēlums mans)!

Grieķu tekstā vārds συγγενής (singenēs), kas latviešu Bībelē iztulkots kā ‘ciltsbrāļi’, nozīmē tuvus radiniekus. Singenēs ir saliktenis, kas sastāv no diviem vārdiem σύν (sin – kopā, ar [kādu]) un γένος (genos – atvase, ģimene). Kopā šie vārdi veido terminu, kas apzīmē personas no tās pašas ģimenes, rases vai cilts.  Šis vārds tieši nenorāda uz brāli vai brāļiem. Precīzāk, vārds singenēs ietver tās pašas pakāpes radiniekus, kas ietver brāļus un māsas. Antīkajā angļu valodā šis vārds būtu siblings, kas nāk no anglo-sakšu vārda sibb[3] (proto-ģermāņu sibjō, proto-indoeiropiešu sebh, s(w)ebh), kas nozīmē „attiecības” – brālēns, māsīca, radinieki, „vienas rases radinieki”, „cilts”, „radnieciskie cilvēki”.. Un tomēr ir bijuši un ir teologi, kas pieliek visas pūles pierādīt, ka sieviete nevarēja būt apustule.

                                

Tam ir izskaidrojums: uzskats, ka „Junia” ir jāizmaina uz vīriešu vārdu, sniedzas līdz trīspadsimtajam gadsimtam, kad Romas Aegidius ((vai Giles) ap. 1243/47 – 1316) lasīja šo vārdu vīriešu dzimtē bez jebkāda pamata un izskaidrojuma. Pēc tam 1512.gadā Žaks LeFers (Jacques LeFevre) arī lasīja to kā vīriešu „Jūnijs”, kad priekšā bija Latīņu tulkojums, kurā šis vārds bija „Jūnija”. Pēc desmit gadiem Mārtiņš Luters savā vācu Jaunajā derībā ierakstīja „Jūnijs”, arī bez jebkādas vēsturiskas liecības. Pēc tam arī Jozefs Barbers Laitfūts (Joseph Barber Lightfoot), kurš sagatavoja materiālus Angļu Bībeles revidētajam variantam (Revised Version - 1881) jau 1871.gadā popularizēja uzskatu, kas izplatījās zibens ātrumā un ietekmēja gandrīz gadsimtu ilgu Jaunās Derības redakciju dažādās valodās:

„... [Š]ķiet , ka mums vajadzētu izmainīt vārdu Ἰουνιᾶν [Junian], vienu no sv. Pāvila cilts radiem, kas bija „cieņā starp apustuļiem” (Rom. xvi.7) uz Junias (tas ir, Junianus), nevis Junia.”[4]

Visas grieķu Jaunās Derības, sākot ar Erasmus laikiem (1516), kad attīstījās mehāniskās kopēšanas metodes, līdz pat Ervīna Nestes 13. izdevumam lasa „Andronikus un Jūnija....”.[5] Tomēr 13.izdevums Neste Aland, kas tika publicēts 1927.gadā ievieš pagrieziena punktu – no „Jūnija”, sievietes, uz neeksistējošu vīrieti „Jūnijas”. Pēc šī gadījuma visas bez izņēmumimem Grieķu Jaunās derības uzstāja uz „Jūnijas” rakstīšanu ar vīriešu dzimtes galotni.

Vācu mācītāja Ernsta Glika tulkojumā, kas pirmais iztulkoja gan Jauno, gan Veco Derību latviešu valodā 17.gs., lasām  pareizu vēstules Romiešiem 16.nodaļas 7.panta  tulkojumu – „Sveicinājiet Androniku un Juniju, manus radus un cietuma biedrus, kas pie tiem apustuļiem ir cienīti, un jau priekš manis ir bijuši iekš Kristus”[6] (Rom.16:7).

Savukārt, Latviešu Bībeles revidētais izdevums, kas tika izdots 1965.gadā, ir „revidējis” arī 7.panta redakciju, un latviešu valodā parādās Jūnijs, kas ir Pāvila ciltsbrālis, un lasot šo Bībeles izdevumu, mēs diez vai kādreiz aidomātos, ka Jūnija ir bijusi sieviete.

1998.gadā, nevienam nemanot, „Junia” parādījās atkal Neste Aland jubilejas izdevumā (un vēlākajos izdevumos), kā arī Apvienoto Bībeles Biedrību (angļu saīs. - UBS) trešajā un vēlākajos izdevumos. Jāievēro, ka jebkuras izmaiņas un jauni atklājumi Neste Aland tekstā vienmēr parādās tā saucamajā kritiskajā aparātā (zemsvītras piezīmē ar atsauci uz iepriekšējiem variantiem un jaunu manuskriptu pētījumiem), tomēr gadījumā ar sievieti Jūniju nekādas izmaiņas netika parādītas, tās notika anonīmi, pretēji Neste Aland Bībeles izpētes standartiem. Tas ir fakts, kas šokē Eldonu D. Eppu! Šīs izmaiņas bija „pilnīgi attaisnojamas”, jo apustulis Jūnijas (vīrietis) bija konkrētu vīriešu teologu (ekseģētu, leksikogrāfu un gramatiķu, un – baznīcas pārstāvju Eiropā, Lielbritānijā un Ziemeļamerikā) radīts tēls, kuriem, kā redzams, bija grūtības atzīt to, ka sieviete agrīnajā kristietībā varēja būt apustule, vēl jo vairāk, tāda, kas bija izcila citu starpā.[7]

Kādēļ šāda rupja kļūda Bībeles tekstā bija ieviesusies, un ko Jaunās Derības manuskripti liecina par šādu sievieti – apustuli?

JUNIAN (gr. Ἰουνιᾶν - siev. dzimtes vārds Akuzatīvā) ir atrodams visos grieķu manuskriptos, kas satur Rom.16:7 tekstu (izņemot piecus variantus, kas lasa Julian, „Julia” – arī tipisks sievietes vārds), ieskaitot Aleph, A B* C D^p * F^p  G^p L^ap P^arp Ψ 049 056 0142 0150 0151, un 571 (!) miniskula rakstos (rakts, kurā visi vārdi bez izņēmuma tika rakstīti ar maziem burtiem), kā arī četros manuskriptos, kas satur nelielas pārrakstīšanās kļūdas: 337, 618, 1738 un 1267.

Miniskulis - alfabēta mazais burts (galvenokārt latīņu un grieķu rakstā). Minuskuļu raksts veidojies no ikdienā lietotā ātrraksta. Latīņu minuskuļus sāka lietot 4. gs., grieķu — 8.–9. gs.

(Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007  http://www.termini.lza.lv)

Šo minuskula rakstu starpā ir daži vērtīgi avoti, kā manuskripti 33 (9.gs.), 1739 (10.gs.) un 1881 (14.gs.) Iemesls, kādēļ šie manuskripti tiek akcentēti, it tādēļ, ka līdz septītajam gadsimtam manuskripti nesatur akcentus un pieturzīmes! Ja pēdējos, ļoti vēlajos dokumentos, kuri satur vārdu akcentu zīmes, vārds „Junia” ir ticis akcentēts kā sieviešu dzimtes personas vārds Akuzatīvā, tas norāda uz to, ka Pāvils bez šaubām ir minējis sievieti, kas „ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem”[8]. Turklāt, vīriešu dzimtes īpašvārds „Jūnijs” ne tikai nav sastopams nevienā senā grieķu vai latīņu Jaunās derības manuskriptā, tas nav sastopams arī nevienā arheoloģiskajā gravējumā, atšķirībā no izplatītā sieviešu vārda „Jūnija” kā grieķu, tā latīņu valodās.

Tomēr, der pieminēt, ka mūsdienu komplementārā uzskata piekritēji min visdažādākos iemeslus, kā izskaidrot sievietes apustules Jūnijas parādīšanos apustuļa Pāvila sveicamo personu sarakstā. Minēšu divus izplatītākos uzskatus:

1) Jūnija nebija sieviete

Neskatoties uz to, ka neviens pirmo gadsimtu manuskripts nesatur „Jūnija” vīriešu dzimtē, ir manuskripti, tādi kā B2 , D2, Yvid, kas lasa „Jūnijs”. Problēma ir tā, ka vairums šo manuskriptu ir sarakstīti  13- 14. gadsimtā.[9] Bībeles ekseģēzē ar tādiem vēliem manuskriptiem praktiski neko nevar apgalvot. Šie ir dokumenti, kas ir pārrakstīti no visiem iepriekšminētajiem,  un kuru vienīgā atšķirība ir pārrakstītāja uzliktais akcents virs burta, kas ir pašrocīga interpretācija Bībeles tekstam. Tādi pasaulē pazīstami Bībeles pētnieki, ekseģēti kā Brūss Metzgers (Bruce Metzger), Filips B. Pajne (Philip B. Payne) un Gilberts Bilezikian[10] (Gilbert Bilezikian) uzskata, ka vīriešu lasījumu „Jūnijs” neapstiprina ne vēsture, ne Bībeles manuskripti.

Diskusijas par grieķu gramatikas niansēm ir plašas un smalkas, sākot ar grieķu frāzes  τοὺς συγγενεῖς μου lietojumu un piemēriem, beidzot ar apustuļa definīciju un pienākumiem, tomēr, lai nesarežģītu manam lasītājam informācijas uztveri ar šo diskusiju atspoguļojumu, minēšu divus autoritatīvus grieķu valodas vārdnīcu sastādītājus – Valteru Baueru un , kuri ir pazīstami ikvienam koine grieķu valodas studentam. Valtera Bauera (Walter Bauer) grieķu valodas leksikons εἰσιν ἐπίσημοι ἐν τοῖς ἀποστόλοις tulko „izcili apustuļu starpā”^[11], Lidela – Skota (Liddel-Scott) grieķu leksikons definē vārdu epistemoi kā „tie, kam ir [grupas] zīme” ^[12]

Daniēls B. Vallas (Daniel B. Wallace) un Maikls H. Burers (Michael H. Burer) savos centienos atrast jebkādus pierādījumus tam, ka Jūnija nebija sieviete apustule, bet gan vīrietis apustulis, min Epifāniju, Salamis pilsētas bīskapu Kiprā (ap. 315 - 403),  kurš savā darbā „Mācekļu rādītājs” jeb „Mācekļu indekss” (Index discipulorum) esot rakstījis šādi: „Jūnijas, kuru Pāvils piemin, kļuva par Apameijas bīskapu Sīrijā”. Šie vīri norāda, ka Epifānija izteiksmes forma vārdiem „par kuru” (grieķu - ou) ir vīriešu dzimtē, kas pretēji visiem citiem avotiem norāda uz vīrieti Jūniju. Vallas un Burers vienlaikus atzīst, ka Epifānijs tikai netieši norāda uz Rom.16:7 (jo viņš nemin konkrēto vietu Jaunajā Derībā), tāpat abi pētnieki norāda, ka nevajadzētu pārāk nopietni vērtēt Epifānija izteikumu par vīrieti Jūniju, jo iepriekšējā teikumā šis bīskaps arī Priscilu (nepārprotami sievieti ap. Pāvila adresātu sarakstā) ir nodēvējis par vīrieti! Iespējams, vīriešu dzimte bija vienīgā dzimte, kurā Epifānijs bija izvēlējies izteikties, jo šis baznīcas tēvs ir teicis:

 „[S]ieviešu dzimums ir viegli pavedināms, vājš un bez daudz saprašanas. Velns meklē izvemt nekārtību caur sievietēm... Mēs vēlamies pielietot vīrišķīgu pamatojumu un iznīcināt šo sieviešu neprātu”. (Epiphanius, Adversus Collyridianos, Migne, Patrologia Graeca, Volume 42, Column 740 f)

Arī šāds atklāts konteksts un personības Epifānija personības iezīmes neliedz tādiem teologiem kā Džons Paipers un Vajne Grudems (John Piper and Wayne Grudem)[13] turēties pie Epifānija darbā atrastā vārda „par kuru” vīriešu dzimtē, un apgalvot, ka ir atrasts pierādījums vīrietim „Jūnijs”.

Tāpat Paipers un Grudems piedāvā savus datormeklēšanas rezultātus vārdam „Jūnija” un secina, ka neviens nevar apgalvot, ka Jūnija bija izplatīts sievietes vārds grieķiski runājošajā pasaulē, jo sengrieķu literatūrā ir atrodami tikai trīs zināmi piemēri”[14]. No tā izriet secinājums – Jūnija nebija izplatīts sieviešu vārds. Vallas un Burers atzīst, ka datormeklēšanā ir atraduši tikai vienu „Jūnija” instanci ārpus Bībeles, Plutarha tekstā.[15] Kaut arī citi avoti min, ka Jūnijas sievietes vārds ir atrasts 250 instacēs, iegravējumos un dokumentos, tomēr arī ar atrastajām 3 instancēm sieviešu vārda „Jūnija” Grudems un Paipers neatrada nevienu vīrieša vārdu „Jūnijs”.

Vārdu „Jūnija” iespējams izteikt kā vīrieša vārdu „Jūnijs”, kas būtu vīrieša vārda „Jūniānus” saīsinājums, tomēr nav atrasts neviens pierādījums tam, ka „Jūniānus” vārdu saīsinātu uz „Jūnijs”.

2) Jūnija nebija apustule

Viena no versijām, ko min sieviešu Bībeles skolotāju un mācītāju pretinieki ir tas, ka frāze, kas tiek minēta Romiešiem 16.nodaļā „starp apustuļiem” nozīmējot, ka Jūnija un Andronikus nebija apustuļi, bet tie īstenie apustuļi, viņus cienīja. Diskusijas par frāzi „kas ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem” var izlasīt gandrīz katrā Jaunās derības Romiešiem konkrētās nodaļas komenārā, no kuriem lielākā daļa nonāk pie slēdziena, ka Pāvils abas personas dēvē par apustuļiem. Pāvils nekad vēstulēs nepiesauc „apustuļus” kā grupu, pie kuras uzskata viņš vēršas. Tādēļ dabisks un vienkāršs lasījums vārdam „iekš” [grieķu val. prievārds en nozīmē „iekš” drīzāk par „starp”] nozīmē, ka Andronikus un Jūnija bija šīs grupas locekļi.[16]

Jautājums būtu atrisināts, ja komplementāro teologu pārstāvji neapgalvotu, ka minētā frāze nenozīmē, ka Andronikus un Jūnija bija apustuļi. Gan Vallas, gan Deivids Džouns (David Jones[17]) ir argumentējuši par labu „izslēdzošajam” lasījumam, kas Jūniju par apustuli nepadara. Jāsaka, ka gramatiski, gan viens, gan otrs variants ir iespējams. Atceroties, ka abi varianti ir gramatiski iespējami, izšķirošā, šķiet, ir vēstures liecība. Jānis Zeltamute, Konstantinopoles arhibīskaps (angļu valodā pazīstams kā John Chrysostom), 4.gs. baznīcas tēvs un Pareizticīgo svētais, ar visu sava laikmeta attieksmes bagāžu pret sievietēm kopumā, tomēr konkrēti rakstīja, ka Jūnija bija gan sieviete, gan apustule, šos vārdus ir grūti pārfrāzēt citādi:

“Būt par apustuli ir kaut kas liels. Bet būt par ievērojamu starp apustuļiem – iedomājies tikai, cik brīnišķīga slavas dziesma tā ir! Viņi bija izcili savu darbu un tikumīgo rīcību dēļ. Cik gan lielai bija jābūt šīs sievietes gudrībai, lai pat viņa tiktu uzskatīta par apustuļa titula cienīgu..”( Ep. ad Romanas 31, 2 [PG 60:669-70]). [18]

Tāpat Jānis Zeltamute raksta un brīnās par citu sievieti, kuru min Pāvils 6.pantā – Marija[19]:

Kā tas ir? Atkal sieviete tiek godāta un pasludināta par uzvarētāju! Atkal mēs vīrieši esam likti kaunā. Vai drīzāk, mēs neesam likti kaunā, bet mums pat pienākas gods. Tas gods, kas mums ir, ir tas, ka mūsu vidū ir tādas sievietes, bet esam apkaunoti, jo ka mēs, vīrieši, esam tik tālu aiz viņām... Jo sievietēm tajās dienās bija vairāk dūšas nekā lauvām. (Migne, Patrologia Graeca, Vol.  51, cols.  668f)[20]

Svarīgs arguments, manunprāt, ir fakts, ka patriarhālajā Pareizticīgo baznīcā Jūlijas apustules sieviešu identitāti apliecina viņas ieraksts pareizticīgo svēto kalendārā, proti, 17.maijā ir Jūnijas apustules svinamā diena.

2) Jūnijai nepiemita apustulskās pilnvaras

Otra versija praktisko teologu starpā, kas nespēj noliegt Jūnijas apustulisko amatu, ir skaidrot, ka grieķu vārds „apustulis” automātiski neparedz autoritāti, jo nozīmē „tas, kas ir sūtīts”, līdz ar to, lai arī Jūnija ir bijusi apustule, tas nebūt nenozīmē, ka tai ir bijusi jebkāda veida autoritāte mācīt vai vadīt. Jaunā Derība ar vārdu „apustulis” apraksta galvenokārt personas darbu Dieva labā, kas saistīts ar jaunu draudžu dibināšanu, kristīgās doktrīnas mācīšanu, un pareizas mācības saglabāšanau.

Protams, apustulis Pāvils nemin ne Jūniju, ne Androniku kā apustuļus divpadsimt Kristus apustuļu starpā, bet atcerēsimies, arī pats Pāvils netiek uzskatīts par vienu no divpadsmit, kas bija ar Jēzu. Tomēr Pāvils, lai arī fiziski neatrazdamies ar Kristu, tika saukts par apustuli un dibināja draudzes, un pat ar savu apustulisko autoritāti atļāvās aizrādīt Pēterim (vienam no Kristus divpadsmit apustuļiem, un ievērojamākajam no divpadsimt, skat. Gal. 2:11-21). Tāpat Pāvils raksta, ka „dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem[21], tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs” (1.Kor.12:28). Šajā rakstuvietā Pāvils min apustuļus „pirmkārt”, pirms praviešiem un skolotājiem.

Faktam, ka Jūnija bija ieslodzīta kopā ar Pāvilu, vajadzētu norādīt, ka šī sieviete bija sabiedrībā pazīstama (publiska figūra), ar kuru rēķinājās kā ar draudzes vadītāju. Visa romiešu darbība bija vērsta uz drosmīgāko un ietekmīgāko kristiešu arestēšanu un nogalināšanu ar mērķi atbaidīt citus kristiešus, lai tie nebeidz līdzīgi. Ja šai sievietei pieklātos palikt „klusai” draudzes sapulcēs un nekad neuzdrošināties sludināt/mācīt evaņģēliju vīriešiem, tad diez vai ir saprotams tas, kāpēc viņa atradās aiz restēm. Vēsture liecina par to faktu, ka lielākā daļa kristiešu, kurus sagūstīja, ieslodzīja un nogalināja, bija sabiedrībā pazīstami un vadītāji agrīnajā draudzē, kā vīrieši, tā sievietes[22].

... šis materiāls tiek papildināts...

---

[1] Bībele. 1965. gada revidētais Bībeles teksts latviešu valodā. Latvijas Bībeles Biedrība: http://www.bibele.lv.

[2] Blomberg 152

[3]Joseph Bosworth  A dictionary of the Anglo-Saxon language: containing the accentuation - the grammatical inflections - the irregular words referred to their themes - the parallel terms, from the other Gothic languages - the meaning of the Anglo-Saxon in English and Latin - and copious English and Latin indexes, serving as a dictionary of English and Anglo-Saxon, as well as of Latin and Anglo-Saxon (Google eBook) Longman, Rees, Orme, Brown, Green, and Longman, 1838 327

[4] Jeff W. Childers and D.C. Parker. Transmission and reception: New Testament text critical and exegetical studies. Piscataway. NJ: Gorgias Press, 2006. 126

[5] Jeff W. Childers and D.C. Parker. Transmission and reception: New Testament text critical and exegetical studies. Piscataway. NJ: Gorgias Press, 2006. 124

[6] Sv. Apustuļa Pāvila grāmata Romiešiem.  Ernsta Glika Bībeles tulkojuma 7.izdevums. https://docs.google.com/View?id=dcgvpcr4_244cm3n77dp

[7] Jeff W. Childers and D.C. Parker. Transmission and reception: New Testament text critical and exegetical studies. Piscataway. NJ: Gorgias Press, 2006. 125

[8] Jeff W. Childers and D.C. Parker. Transmission and reception: New Testament text critical and exegetical studies. Piscataway. NJ: Gorgias Press, 2006. 128

[9] Dennis J.  Preato.  Junia, A Female Apostle:  Resolving The Interpretive Issues Of Romans 16:7  http://www.godswordtowomen.org/juniapreato.htm  

[10] Gilbert Bilezikian A Challenge for Proponents of Female Subordination To Prove Their Case from The Bible http://bilezikian.com/gbilezikian/publications/challenge.html Lasītājs, kam G. Bilezikian nav pazīstams, varbūt ir dzirdējis par Bilu Haibelsu (Bill Hybels), kurš ir Globālā Līderības sammita dibinātājs un protestantiskās magadraudzes vadītājs. G. Bilezikian bija Haibels pasniedzējs teoloģijā un draudzes dibināšanas partneris, kā arī Haibelsa egalitāro uzskatu veidotājs. Draudzē, kurā ik nedēļas sanāk vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, sievietes ir tikušas iedrošinātas vadīt un ieņemt jebkurus draudzes vadības amatus, tādus kā vecaji, skolotāji, sludinātāji. Pats Bilezekian intervijā laikrakstam Kristietība šodien (Lauren F. Winner, The Man Behind the Megachurch, Christianity Today, November 13, 2000) bija stāstījis, ka draudze bija ieguvusi kritiku dēļ tā, ka potenciālajam draudzes loceklim, pirms tas tiek pievienots draudzei, ir  jāspēj „ar prieku uzklausīt sievietes skolotājas mācību Vilovkrīkā” un „ar prieku pakļauties sieviešu vadībai dažādajos Vilokrīka amatos”.

[11] Walter Bauer, A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature, 2nd ed., trans.  William F.  Arndt and F.  Wilbur Gingrich (Chicago and London: University of Chicago Press, 1979), 298

[12] Liddel-Scott, An Intermediate Greek-English Lexicon

[13] John Piper and Wayne Grudem, "An Overview of Central Concerns: Questions and Answers," in Recovering Biblical Manhood and Womanhood: A Response to Evangelical Feminism, eds.  J.  Piper and W.  Grudem (Wheaton, IL: Crossway Books, 1991), 79.

[14] John Piper and Wayne Grudem, "An Overview of Central Concerns: Questions and Answers,"79.

[15] Daniel B. Wallace and Michael H. Burer Was Junia Really an Apostle? A Reexamination of Romans 16:7 Journal for Biblical Manhood and Womanhood JBMW 6/2 (Fall 2001) 4-11.

[16] Craig Keener 212

[17] David Jones A Female Apostle?: A Lexical-Syntactical Analysis of Romans 16:7. The Council on Biblical Manhood and Womanhood http://www.cbmw.org/Resources/Articles/A-Female-Apostle

[18] ep. ad Romanas 31, 2 [PG 60:669-70], no Epp Junia  79

[19] „Sveicinait Mariju, kas daudz pūlējusies jūsu labā” (Rom.16:6).

^[20] Leonard Swidler, Biblical Affirmations of Woman, (Philadelphia: Westminister Press, 1979), 295.

[21] mācītājs latviešu tekstā nav tas pats, kas mācītājs mūsdienu izpratnē, grieķu vārds, kas šeit minēts, διδασκάλους [didaskalous] nozīmē skolotājs (no vārda διδάσκω [didaskō]- mācīt).

[22]The Case For Junia, The Lost Apostle, autoru kolektīvs http://christianfeminism.wordpress.com/2008/08/05/the-case-for-junia-the-lost-apostle/