Ko tik neizdarīsi, lai sievietes turētu pa gabalu no altāra

 Castrati

 17. un 18.gadsimtā Itālijā ap 4000 - 5000 puišu tika kastrēti ik gadu, lai tie varētu dziedāt altu baznīcas koros. Aizliegums sievietēm dziedāt koros balstījās uz 1.Kor. 14:34,35 rakstu vietu "sievas lai ciešu klusu".
Rezultātā korī dziedāja castrati (kastrēti vīrieši) ar vīriešu plaušām un krūtīm, un sieviešu vokālajām skaņām.
(Melicow, Pulrang. Urology 3: 663-670, 1974)


http://www.usrf.org/news/010308-castrati.html

Turklāt, teksta kritikas pētījumi Jaunās derības tekstos un manuskriptos pierāda, ka šie divi panti (34 un 35) nav Pāvila rakstīti. Šis viedoklis akadēmiskajā teoloģijā ir jau pusotru gadsimtu vecs.

Ko kristietība var piedāvāt?

Šis jautājums man patīk.

Iespējams, ka uzrakstīšu pat kādu referātu par šo tēmu.

Pirmās kristīgās kopienas bija alternatīvā kultūra vai subkultūra, kas dzīvoja pēc citas realitātes likumiem un principiem. Ja agrīnie kristieši nebūtu atšķirīgi, pat dīvaini, diez vai mēs par kristietību vispār uzzinātu, diez vai tā būtu intereses vērta, diez vai imperators Konstantīns un Teodosijs tai pievērstu uzmanību un saskatītu apdraudošu potenciālu kristietībā, un nolemtu šos citādos dīvaiņus ar tēvzemi ārpus Romas impērijās - debesīs - apslāpēt un sabojāt, dodot tiem valsts atzītas baznīcas statusu, varu un naudu.

Pēc visiem šiem kristietības un valsts mierīgas pastāvēšanas gadsimtiem, kā rezultātā baznīcā ieklīda tādi sekulāri vārdi kā "bīskaps", "arhibīskaps", "baznīcas virsvalde", "baznīcas valsts - monarhija", "bikts", "pāvests","mitra", īpaši tērpi, "ordinēšana", "sinode", "baznīcas gads", "baznīcas īpašums", "radīšanas kārtība", "zizlis" u. tml., kad kristietība ir jau sen sevi sapludinājusi ar pastāvošo kultūru, sabiedrības slāņiem, šķirām, kārtību, iestādēm, man radās jautājums - ko kristietība var piedāvāt?
 Ko kristietība (ar to es domāju institucionālo un labi iekārtojušos kristietību) var piedāvāt cilvēku attiecību risināšanas gadījumos?

Ko tā var piedāvāt ģimenes attiecību uzlabošanai, kad statistiski, kristiešu šķiršanās ir lielāka par ateistu šķiršanos?

Kad vardarbība kristiešu ģimenēs daudz neatpaliek no vardarbības nekristiešu ģimenēs?

Ko kristietība var piedāvāt, kad patriarhālajā sabiedrībā ar Bībeli tiek aizstāvēta sieviešu otršķirība un subordinācija, vēl arvien argumentējot ar "Dieva kārtību"?

Ko kristietība var piedāvāt, kad daudzi cieš no depresijas, un šie daudzie ir baznīcās, man un Tev blakus!?

Ko kristietība var piedāvāt zem saukļa "piedzimšana no jauna", kad reālajā dzīvē nekāds "jaunums" nav pamanāms pat zem miskroskopa? Kādas ir Kristus spēka transformācijas sekas, skaista, liekulīga runāšana un Bībeles pantiņu griešana ārā un līmēšana vajadzīgajās un nevajadzīgajās vietās?

Ko kristietība var piedāvāt, ja tā vietā, lai iestātos par taisnīgumu sabiedrībā, tā liek pazemīgi sameirināties ar netaisnību un klusēt?

 Tas laikam ir retorisks jautājums..

Mīlestība bez satura? Diez vai!

Kristietības centrālā vēsts ir - mīlēt Dievu un mīlēt cilvēkus.

Apbrīnojami, ka šo 2000 gadu laikā kristieši ir iemācījušies visas "patiesības", izņemot šo vienu?!

Kad "klusēšana" vairs nav zelts - vardarbība, baznīca, Bībele

"Katrs trešais, kas svētdienas rītā sēž jūsu draudzes beņķī, ir vai ir bijis vardarbības upuris savā ģimenē vai zina kādu, kas cieš no vardarbības. Bet neskatoties uz to, ka vardarbība ģimenē ir viens no lielākajiem grēkiem, mēs nekad par to nerunājam draudzēs. Tie, kas cieš no vardarbības vai ir cietuši no vardarbības, dzird daudz par piedošanu un Kristus pestīšanas ciešanām. Viņi [galvenokārt meitenes, sievietes] arī dzird Rakstus, ar kuriem tiek paredzēts mācīt vīriešu autoritāti un sieviešu pakļautību. Viņas atgriežas mājās, viltus cerību pilnas par to, ka, esot uzticīgai un pakļāvīgai, tās var mainīt savu pāridarītāju sirdis.

Un tad daudzi no [šiem upuriem] mirst -no sava vīra, drauga, bijušā vai esošā partnera rokas. Saskaņā ar Tieslietu biroja datiem [ASV], katru dienu Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk kā trīs sievietes un vienu vīrieti noslepkavo viņu intīmais partneris. Intīmo attiecību partneru slepkavības sastāda vidēji 30 % no sieviešu slepkavībām un 5% no vīriešu slepkavībām. Pat, ja cilvēki nemirst, tie šaubās par to, vai Dievs viņus mīl, un [domā], kāpēc došanās mājās tik ļoti sāp.

Mūsu draudzēs pastāv izplatīts un bīstams klusums par vardarbību ģimenē. Varbūt tāpēc, ka mēs gribam būt pozitīvi un pacilājoši, vai arī tādēļ, ka vēlamies atbalstīt un saglabāt laulības sakramentu un veidot stipras ģimenes, mēs uzskatām, ka spēcīga reliģiskā pārliecība un prakse novērsīs vardarbību ģimenē. Bieži vien, mēs nevēlamies pakļaut jauniešus stāstiem par vardarbību un krāpšanu, lai viņus pasargātu. Bet, tāpat kā gadījumā, kad Amnons izolēja Tamāru, aizsūtot prom kalpus, lai viņš varētu viņu izvarot (2 Sam 13:1-22); un gluži tāpat kā anonīmā konkubīne, kura tika paņemta no sava tēva [mājām un] aizsardzības un tika piedāvāta kā sporta veids vīriešiem, kas izvaroja viņu Betlēmes ielās (Judg. 19:1-30), tā arī kristīgās sievietes ikdienas tiek pamestas no to cilvēku puses, kuriem vajadzētu tās aizsargāt. 

[Tas viņam atbildēja: "Mēs nākam no Bētlemes Jūdā un ejam uz tālākiem Efraima kalnu novadiem, jo no turienes es esmu. Es biju nogājis uz Bētlemi Jūdā un tagad eju uz Tā Kunga namu, bet te nav neviena, kas būtu ar mieru mani uzņemt savā namā. Tomēr salmi un barība mums ir mūsu ēzeļiem, un man un kalponei, un šim puisim, kas pavada tavu kalpu, ir arī maize un vīns; mums itin nekā netrūkst." Tad vecais vīrs sacīja: "Miers lai ir ar tevi! Un, ja tev kā trūkst, tad tā lai ir mana bēda! Tikai nepārnakšņo uz šī atklātā laukuma!"  Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem barību; un, kad tie bija savas kājas nomazgājuši, tad tie ēda un dzēra. Kamēr tie savu sirdi atspirdzināja, pilsētas vīri, netikli ļaudis, ielenca namu, dauzījās pie durvīm un sauca veco vīru, kas bija nama īpašnieks, teikdami: "Izdod mums to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mēs viņu iepazīsim!" Bet vecais vīrs, nama īpašnieks, izgāja pie tiem ārā un sacīja: "Ne tā, mani brāļi. Nedariet tik ļauni; pēc tam kad šis vīrs ir ienācis manā namā, nedariet tādu kauna darbu. Redzi, man ir meita, kas vēl ir jaunava, un arī viņa blakussieva, tās es jums izvedīšu, un jūs varat viņas piesmiet un rīkoties ar tām, kā vien tas jūsu prātam labi patīk, bet šim vīram nedariet nekādu apkaunojumu."  Bet tie ļaudis negribēja viņam klausīt; tad tas vīrs sagrāba savu blakussievu un izvilka to ar varu pie viņiem ārā; un viņi to ņēma un piesmēja to visu nakti līdz rītam, un, tikai gaismai austot, viņi to atlaida. Tad šī sieva nāca, kad rīts bija ausis, nokrita zemē pie tā vīra nama durvīm, kur iekšā atradās viņas kungs, un palika tur guļot līdz lielai gaismai. Kad no rīta cēlās viņas kungs un atvēra nama durvis, lai izietu ārā un dotos ceļā, tad redzi, pie pašām nama durvīm zemē gulēja viņa blakussieva, ar abām rokām pieķērusies slieksnim. Un viņš tai sacīja: "Piecelies, mēs gribam doties ceļā!" Bet viņa neatbildēja. Tad viņš to uzcēla uz sava ēzeļa un devās ceļā uz savu dzīves vietu.  Kad viņš nonāca savā namā, tad viņš ņēma nazi un savu blakussievu un sagrieza to ar visiem kauliem divpadsmit gabalos un izsūtīja tos pa visiem Israēla novadiem. Tad ikviens, kas to redzēja, sacīja: "Tas nav noticis un tāda lieta nav pieredzēta kopš tiem laikiem, kad Israēla bērni iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat mūsu dienām. Tad ņemiet to vērā, apspriedieties un sakait vārdu."  Soģu grāmatas 19.nod.]

Šīs sievietes tiek pamestas klusumā, neziņā un jo īpaši pamestas no reliģisko vadītāju puses, kā arī draugiem, kas negrib dzirdēt un pat apjēgt, ka sieviete, kas sēž [baznīcā] tikai dažu metru attālumā no viņiem, baidās doties mājup.

Klusēšana nav "zelts”, kad runa ir par vardarbību ģimenē. Tur ir visas iespējamās barjeras – barjeras, kas saistās ar dzīves privātumu, sistēmiskā noliegšana, ignorēšanas barjeras, kā arī Dieva Vārda ļaunprātīga izmantošana - kas pastāv vietējās draudzēs. Cietušais no vardarbības izjūt kaunu un nespēju kontrolēt [situāciju]. Vardarbības cikls darbojas bīstamajā noliegšanā, kas uzskata, ka jebkurš "uzlabojums" pārkāpēja rīcībā ir kā solis uz priekšu, nezinot to faktu, ka nožēla un vārmāka ļoti bieži nav savienojamas lietas, bet ir tikai cits, arvien pieaugoša briesmu cikla, posms.

Profesionāļi, kas sniedz padomdošanu un pajumti no vardarbības cietušajiem, kā arī sievietes, kas atrodas reabilitācijā [pēc vardarbības] zina, ka tas ir pierādīts fakts.

Tie, kuri studē Rakstu kopumu, atzīst, ka piedošanā ir jābūt taisnīguma elementam, kas tai ir pievienots klāt, kā arī saitei uz to cilvēku atbildību, kas ir Dieva valstības pilsoņi, lai veicinātu taisnīgumu, žēlastību un drošību visiem. Tā ir baznīca, kurai būtu jāprasa piedošana par tām sievietēm un vīriešiem, kuri tika sūtīti atpakaļ destruktīvajās, vardarbīgajās un nāvējošajās attiecības. Baznīca ir bijusi klusētāja pārāk ilgu laiku."

Rev. Anne O. Weatherholt ir Episkopāla mācītāja un kalpo kā rektore Mērilendas Sv. Marka Episkopālajā Baznīcā. Viņa kopā ar savu vīru kalpo par kapelāniem Mērilendas štata policijā.

Mūsdienu piemērs tam, kā pravieša Hozejas vārdi „Lo=Ammi” kļūst par „Ammi”

Indijas meitenes saņem sertifikātus ar savu jauno vārdu

Mūsdienu piemērs tam, kā pravieša Hozejas vārdi „Lo=Ammi” kļūst par „Ammi” („nav mana tauta” par „mana tauta”). Šis stāsts, ko stāsta  Chaya Babu , atklāj, neatlaidību un drosmi:

Mumbai, Indija - Simtiem indiešu meitenes, kuru vārdi nozīmē "nevēlama" hindu valodā, sestdien izvēlējās sev jaunus vārdus, lai sāktu dzīvot no jauna.
Centrālajā Indijas rajonā notika pārdēvēšanas ceremonija, kas, cerams, dos meitenēm jaunu pašcieņu un palīdzēs apkarot plaši izplatīto diskrimināciju dzimuma dēļ, kas sniedz Indijā sagrozītu dzimumu attiecību statistisku, ar daudz vairāk zēniem nekā meitenēm.
Meitenes - ģērbtas labākajos tērpos ar cepurītēm, pītām lentēm un izrotātiem matiem – stāvot rindā,  saņēma sertifikātus ar saviem jaunajiem vārdiem un nelielu ziedu pušķi no Satara rajona amatpersonām Maharashtra apgabalā.
Dodot vārdus kā "Nakusa" vai "Nakushi", kas nozīmē "nevēlama" hindu valodā, meitenes izvēlējās vārdu pašas, vai saucot sevi Bolivudas zvaigznes vārdā "Aishwarya" vai hindu dievietes Savitri vārdā, dažas vienkārši gribēja tradicionālus vārdu nosaukumus ar laimīgāku nozīmi, piemēram, "Vaishali" vai "pārtikusī, skaista un laba" ...
"Nakusa” ir ļoti negatīvs vārds, ciktāl sieviešu diskriminācija ir skarta, teica Satara rajona veselības aprūpes darbinieks Dr Bhagwan Pawar, kurš nāca klajā ar ideju par pārdēvēšanas ceremoniju.
Cita veida iniciatīvas, ko veic federālā un valsts valdība ik pāris gadus, ietver bezmaksas ēdināšanu un bezmaksas izglītību, lai mudinātu cilvēkus rūpēties par savām meitām, un pat naudas prēmijas ģimenēm ar meitenēm, kuras beidz vidusskolu.
Aktīvisti saka, ka vārdi "nevēlama", kas tiek plaši dotas meitenēm visā Indija, dod viņām sajūtu, ka viņas ir bezvērtīgas un [ģimenei] par apgrūtinājumu.
"Kad bērns par to domā, jūs zināt”- ‘Mana mamma, mans tētis, un visi mani radinieki un sabiedrība mani sauc par nevēlamu, viņa jutīsies ļoti slikti un nomākti’, sacīja Sudha Kankaria no organizācijas Glābiet meitenes. „Bet dodot šīm meitenēm jaunus vārdus, [tas] ir tikai sākums”, viņa teica. "Mums ir jārūpējas par meitenēm, viņu izglītību un pat finansiālu un sociālu nodrošinājumu, vai arī cikls atkārtosies."
 
http://www.patheos.com/community/jesuscreed/2011/10/25/no-name-to-name/#more-21699

Vai esi gatavs/a atbildēt uz jautājumu?

Es redzēju kādu interesantu plakātu kāda drauga fejsbukā - "Kad sieviete jautā: "Kas?", tas nav tādēļ, ka viņa nesadzirdētu Tevi. Viņa dod Tev iespēju mainīt savu viedokli". : )

Šie vārdi man atgādināja kāda sludinātāja teikto par to, ka tad, kad Dievs uzdod mums jautājumu, tas nav tādēļ, ka Viņš kaut ko nezinātu. Dievs uzdod jautājumu, lai liktu mums aizdomāties, maigi sakot, par to, ko esam izdarījuši.

Kad pēdējo reizi esi atbildējis uz Dieva jautājumu? Vai esi spējis to sadzirdēt?

verdzības dievišķais statuss

1845.gada traktāts - verdzība ir Sv.Rakstu iestādījums

Verdzības “dievišķais iestādījums”

Vēstures un teoloģijas paralēles 19.gs. Amerikas verdzību jautājumā un sieviešu jautājumā mūsdienās

Komplementārās idejas piekritēji apgalvo, ka baznīcas vēsture kopumā (līdz divdesmitā gadsimta otrajai pusei) sastāvēja no „nospiedošā interpretātāju vairākuma”, kas atbalstīja komplementārima pozīciju.[1] Atliek tikai piekrist Vejne Grudemam šajā, piebilstot, ka arī verdzība juridiski veiksmīgi saglabājās tā saucamajās civilizētajās valstīs līdz pat 19.gadsimta vidum, citviet tā pastāv vēl šobaltdien.

Gadsimtu gaitā ar Bībeles rakstuvietām ir mēģināts aizstāvēt dažāda veida mācības un ideoloģijas. Ja reiz Bībelē ir kāds pants, kas „der” attaisnot kādu praksi, tad šī prakse var tik saukta par bībelisku, Dieva gribai atbilstošu iestādījumu. Kā piemēru vienas cilvēku grupas manipulēšanai ar Bībeli, vēsturi un Dieva gribu, minēšu Amerikas verdzības atcelšanu un teoloģiskās cīņas ap to.

Doma par šīs nodaļas uzrakstīšanu manī radās tad, kad pētot Dienvidu Baptistu krasi negatīvo attieksmi pret sievietēm kalpotājām, nolēmu izpētīt Dienvidu Baptistu draudžu savienības rašanos. Lasot Amerikas vēstures grāmatas par 19.gs. aktuālo verdzības problēmu, izrādās, ka minētā konfesija ir radusies Amerikas Ziemeļu un Dienvidu draudžu šķelšanās rezultātā. Un minētās šķelšanās iemesls bija – verdzības atcelšana. Ziemeļu ticīgie bija pret verdzību, Dienvidu ticīgie, kuru vidū bija mācītāji, kuriem piederēja vergi, bija ieinteresēti verdzības iekārtu saglabāt.

Tā kā pēdējo gadu laikā aktualizējas analoģija starp verdzības teoloģisko pamatojumu un sieviešu – draudzes vadītāju – jautājumu šo abu problēmu līdzības dēļ, vēlos iepazīstināt lasītāju ar verdzības reliģisko nozīmi 19.gs. Amerikā.

Verdzības institūts pastāvēja Amerikā vēl pirms tās nodibināšanas 1776.gadā par  konfederāciju. Arī pēc Ziemeļamerikas apvienošanās konfederācijā verdzība tā arī palika un pat nostiprinājās tās likumdošanā.

Verdzības debatēs, kas sākās ap 1829.gadu, kā verdzības pretinieki, tā arī verdzības aizstāvji meklēja atbalstu draudzēs. Kad verdzības pretinieki nerada aktīvu atbalstu tur, kur cerēja, sarūgtinājumā pret garīdzniekiem un draudžu locekļiem tie izdeva tādus bukletus kā „Amerikas draudzes– verdzības bulvāris”, Birnejs (Birney) un „Zagļu Brālība”, Fosters (Foster), vai „Patiess Amerikāņu Draudzes un Garīdzniecības Portrets”. Šo bukletu nosaukumi parāda vispārējo viedokli – draudžu attieksme bija lielākais šķērslis verdzības atcelšanas ceļā.[2] Rodailendas pret-verdzības konvencija 1836.gadā aicināja uz to, „ka cilvēkiem ir tiesības sagaidīt no Kristus kalpotājiem [to], ka viņi ar prieku iesaistīsies atcelšanas darbā, un dzirdēt no tiem patiesības sludināšanu par šo priekšmetu, kā tie, kas ir saistīti pasludināt Dieva padomu”.

Šādas diskusijas uztrauca daudzus mācītājus, kuriem piederēja vergi, un pat sašķēla Amerikas draudzi – Ziemeļu un Dienvidu draudzēs. Ziemeļu mācītāji atbalstīja verdzības atcelšanu Amerikā, Dienvidu mācītāji to neuzskatīja par teoloģiski pamatojamu darbību un praktiski labvēlīgu. Pat tie mācītāji, kuru personīgā pārliecība bija par labu verdzības atcelšanai, publiski to nedarīja, jo baidījās no draudžu sadraudzības un draudžu vienotības nosargāšanu uzskatīja par primāru uzdevumu.[3]

1838.gada vasarā Rodžers Šermans (Roger Sherman), Amerikāņu jurists un politiķis rakstīja – ”Amerikas Pret-verdzības Savienība apdraud mieru un vienotību Savienoto Valstu draudzēs..”.[4]

Kamēr Rodailendas pret-verdzības aktīvisti bija pārliecināti, ka „ciktāl tas attiecas uz morāli, Amerikas verdzības sistēma tiek uzturēta galvenokārt caur kanceles ietekmi”, viņiem bija taisnība, jo dienvidu pusē pa to laiku tika izdoti dažādi teoloģiski traktāti par verdzības jautājuma bībeliskumu, kuru mērķis bija pierādīt, ka Dievs verdzības institūtu ir iniciējis pats, ka verdzība ir bībeliska, vēlama, žēlastības pilna, un ka būtu nepratīgi šādu Dieva iedibinājumu atcelt.

Viena no grāmatām – traktātiem - par verdzības labvēlību, ir Tortona Stringfellova eseju kopums „Īsa Svēto Rakstu Liecības Izpēte par Verdzības Institūtu”[5], kas tikusi izdota 1841.gadā, atkārtoti - 1850.gadā, Vašingtonā.

Es vēlētos šeit minēt dažus citātus no šīs grāmatas, un ceru, ka tie lasītājam palīdzēs ieraudzīt, kādu bīstamību rada Bībeles piemērošana kādas ideoloģijas aizstāvēšanai, ne veselīga Bībeles interpretācija.

Esmu redzējis daudzus, kas padarījuši Bībeli par savu studiju objektu, kuri ieguvuši sapratni par to, ko tā atklāj par minēto tēmu. Pēdējā laikā viņu verdzības kā grēka nosodīšana ir palikusi skaļa un ilgstoša.

Mans priekšlikums, tādēļ, ir īsumā izpētīt Svētos Rakstus, un, ja es neesmu maldījies lielā mērā, es būšu spējīgs demonstrēt, ka verdzības iestādījums ir saņēmis vispirms:

1. Sankcionēšanu [juridisku apstiprinājumu] no Visaugstākā Patriarhālajā laikmetā.

2. Ka tā [verdzība] ir tikusi inkorporēta vienīgajā Nacionālajā Konstitūcijā, kas jebkad ir nākusi no Dieva.

3. Ka Jēzus Kristus to ir juridiski atzinis, un noregulējis tās relatīvos pienākumus.

4. Ka tā ir pilna žēlastības[6].

Stringvellovs savā darbā raksta par Ābrahāmu, kuram piederēja vergi, pēc tam min 2.Mozus grāmatā ierakstītos Dieva dotos desmit baušļus Mozum, viens no kuriem latviešu Bībelē ir ar sekojošu redakciju: “Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder" (2.Mozus 20:17).

Pētot Jaunās derības rakstuvietas, Stringvellovs pārliecinoši apgalvo, ka arī Jēzus Kristus pats, „uzlikdams savu pirkstu šīm rakstuvietām (5.Moz. 6:5; 3.Mozus 19:18)”[7], un norādot, ka uz tiem balstoties visa bauslība un pravieši, sankcionēja verdzību. Kristus nekad neesot verdzību atcēlis, tāpat kā apustulis Pāvils, kurš savās vēstulēs esot atgādinājis saviem draudzes locekļiem, ka sabiedrībā pastāv konkrēta subordinācija – pakļaušanās attiecības: “Pāvils nosaka vēstulē [Efeziešiem] subordināciju Dieva bijībā, vispirms starp sievu un vīru, otrkārt, starp bērnu un vecāku, treškārt, starp kalpu un kungu”.[8]

Izlausās pazīstama rakstuvieta, domāju ne reizi vien esam to dzirdējuši savu draudžu dievkalpojumos vai Bībeles studijās par tēmu paklausība un sociālā kārtība, iespējams, arī laulības kursos, bet ar akcentu uz sievas pienākumiem paklausīt vīram.

Visbeidzot, grāmatas autors pārliecinoši teoloģiski secina:

“Tā [verdzība] ir no paša Dieva; tā dod pilnvaras tiem cilvēkiem, kuriem Viņš ir kļuvis par kungu un likumdevēju, iegādāties vīriešus un sievietes kā mantu, turēt viņus un viņu pēctečus verdzībā, un novēlēt tos saviem bērniem kā īpašumu uz mūžīgiem laikiem, tas atļauj ārzemju vergturiem apmesties un dzīvot starp viņiem, vairot vergus un pārdot tos.”[9]

Es ceru, ka mans lasītājs nav apjucis. Šīs rakstuvietas tiešām var likt kādam sākt atkal aizstāvēt verdzības iestādījuma bībeliskumu, jo tas taču balstās Bībeles pantos! Kā gan verdzības jautājums var būt saistāms ar sieviešu jautājumu?

Stīvens Ambrozijs, Amerikas vēsturnieks, ir definējis Amerikas verdzības institūtu šādi[10] - verdzība ir sistēma, kas ir uzbūvēta uz [šādas] fundamentālas premises, ka vissliktākajam baltajam vīrietim var piederēt vislabākais melnais vīrietis.[11]

Afro-amerikānis Floijds E .Rouss (Floyd E. Rose), Kristus draudzes Amerikā mācītājs, kurš vēl arī divdesmitā gadsimta Amerikā ir piedzīvojis diskrimināciju attiecībā uz sevi, gan atrodoties kristīgā draudzē, gan arī saņemot atteiktumu iestāties Abilīnas kristīgajā koledžā (Abilene Christian College) savas rases dēļ, šobrīd cīnās par dzimumu līdztiesību Amerikas Kristus draudzēs. Rouss saskata pārsteidzošu līdzību starp deviņpadsimtā gadsimta verdzības problēmu Amerikā un divdesmit pirmā gadsimta sieviešu līdztiesības neievērošanu pasaulē:

Verdzība Amerikā tika būvēta uz premises, ka vissliktākais baltais vīrietis bija labāks par vislabāko melno vīrieti.

Vīriešu šovinisms draudzē tiek būvēts uz premises, ka vismazāk kvalificēts vīrietis ir labāk kvalificēts par vislabāk kvalificēto sievieti.[12]

Lūk, kur analoģija! Vienas grupas dominance un Svēto Rakstu izmantošana sev par labu un savas rases, dzimuma, etniskuma pārākuma definēšana, piesaucot Dieva gribu un Dieva ”iestādīto sociālo kārtību”, ir līdzīga gan vergu jautājumā, gan sieviešu jautājumā.

Par šo jautājumu Kalvina Teoloģiskā Seminārija prezidents Kornēlijs Plantinga ir izteicies sekojoši:

 Ņemot vērā ganrīz universālus pirmā gadsimta seksisma apstākļus, sieviešu sludināšana un vadīšana varētu būt skandaloza un kaitētu evaņģēlija sludināšanai. Šodien situācija ir tieši pretēja. Tā ir sieviešu izstumšana – bieži ar cēlu un nopietnu mierinājumu, ka viņas ir līdzvērtīgas, pat ja pakļautas [subordinētas] – tas ir skandalozi un graujoši.

Līdzās sāpēm un pazemojumam, kas piemeklē sievietes, blakus tam, ko šis samazinājums atnes draudzēm, kuras nosusina vai aizdambē pusi savu talantu baseina, sieviešu izstumšanas politika ir kļuvusi dziļi apkaunojoša. Vīrieši drūmi diskutē par to, vai mums vajadzētu ”atļaut” sievietēm ieņemt draudzes amatus. Diskusija izklausās tik līdzīga vecāku diskusijai, kuri cenšas izlemt, vai viņu pusaudži ir gatavi uzņemties pieaugušo pienākumus. Tas izklausās pēc vairākuma uztraukumiem par to, vai viņiem vajadzētu ieacināt minoritātes savā klubā. Tas izklausās pēc tā, it kā draudze piederētu vīriešiem.[13]

Savienojot verdzības, sieviešu un Bībeles tekstu iztulkošanas un pielietošanas jautājumus kopā, K. Plantinga, adresējot komplementārā uzskata piekritējus, secina:

... Ir ļoti grūti noraidīt to, ko Pāvils saka vergiem. Jums ir nepieciešama liela, smalka hermenētika, lai to izdarītu. Jums ir nepieciešama viena tāda, tāpat kā egalitāriešiem. Jums ir nepieciešams pateikt laiku, teoloģiski. Jums ir nepieciešams redzēt lielo kustību izpirkšanas vēsturē, kas paceļas pāri sīkiem burtiņiem vietējos laikos un vietās.[14]

---

[1] Wayne Grudem A. Evangelical Feminism and Biblical Truth. Multnomah Publishers, Inc., 2004, 82-83.

^[2] Mary Burnham Putnam The Baptists and slavery 1840-1845, (US, Mich: G. Wahr publisher, 1913), 7.

[3] Zemsvītras piezīme grāmatā Mary Burnham Putnam The Baptists and slavery 1840-1845 (US, Mich: G. Wahr publisher, 1913), 7. zemsvītras piezīme.

[4] 56 Niles, 410., citēts Mary Burnham Putnam The Baptists and slavery 1840-1845, (US, Mich: G. Wahr publisher, 1913), 9.

[5] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay, first published in the Religious Herald, and republished by request: with Remarks on a Letter of Elder GALUSHA, of New York, to Dr. R. FULLER, of South Carolina. LOCUST GROVE, Culpeper Co., Va., 1841.

[6] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay, first published in the Religious Herald, and republished by request: with Remarks on a Letter of Elder GALUSHA, of New York, to Dr. R. FULLER, of South Carolina. LOCUST GROVE, Culpeper Co., Va., 1841. 1.

[7] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay. p.7.

[8] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay. p.11.

[9] Thornton Stringfellow, A Brief Examination Of Scripture Testimony On The Institution Of Slavery, In an Essay. p. 8.

[10] Stīvens Ambrozijs (Stephen Edward Ambrose), Amerikāņu vēsturnieks, divu ASV prezidentu (Eizenhauvera un Niksona) biogrāfs, vairāku bestselleru autors par Amerikas vēsturi.

[11]Stephen Ambrose on ”A biography of America”, (Program 10: The Coming of the Civil War; Interactive Map: Slave and Free Soil with  Donald L. Miller with Pauline Maier, Waldo E. Martin, Jr., and Stephen Ambrose),  Annenberg Foundation 2011. http://www.learner.org/biographyofamerica/prog10/transcript/page04.html

[12] Floyd E. Rose,  An Idea Whose Time Has Come Columbus, Georgia: Brentwood Christian Press, 2002 13 http://www.clarksons.org/articles/AnIdea.pdf

^[13] Alan F. Johnson, How I Changed My Mind about Women in Leadership. Zondervan, 2010.

[14] Alan F. Johnson, How I Changed My Mind about Women in Leadership. Zondervan, 2010.

Sievietes sociālais statuss, pasvītrots "sociālais" un teoloģiskās mahinācijas ap to

Ir tāda lieta kā ideoloģija, kura ir kaila, un lai tā nebūtu kaila, tad jāmeklē tērps. Šis tērps bieži vien ir teoloģija, jo cilvēkiem ar teoloģiju ir labas asociācijas - tā taču ir mācība par Dievu.1850.gadā Amerikā sašķēlās viena konfesija - iemesls bija verdzība - viena puse uzskatīja, ka verdzība ir nehumāna, to vajag atcelt. Otra puse rakstīja teoloģiskus traktātus un grāmatas par to, ka verdzība ir dievišķs iestādījums, Dieva paša iecelta institūcija, tā ir pieminēta vienā no 10 baušļiem, Abrahamam un citiem patriarhiem bija vergi un verdzenes, Pāvils to neatcēla, Jezus pat līdzībās par to runāja. 

Frāze "baltajiem vīriešiem ir jābūt varai pār visiem citiem" ir Bībeles interpretācija, ko pielietoja 19.gadsimta teologi, arī antropologi Amerikā, lai pamatotu verdzības institūta dievišķo dabu. Mans citāts ilustrēja manu domu par ideoloģiju, kas prasmīgi slēpjas aiz Dieva vārda. Tā tas bija darīts attiecībā pret vergiem, tā tas tiek darīts attiecībā pret sievietēm. Ja kāds grib iedziļināties sieviešu jautājumā, jo īpaši ar tādu diskusijas nosaukumu - Sieviete bīskaps, mācītāja, tiešām būtu vērts izpētīt Amerikas vēsturi verdzības jautājumā. Turklāt, par "ariešu" t.i. balto ģermāņu Jēzu runāja arī nacisti.
Šīs ir dažas no tām rakstuvietām, uz kurām atsaucās vergturi mācītāji Amerikā:

2.Moz. 20:17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.

2.Moz.21:2-6 Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet. 
3 Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu. 
4 Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis. 
5 Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, - tad lai viņš neaiziet brīvībā. 
6 Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi. 

2.Moz. 21:7-11

3.Moz. 25:44-46 Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes. 
45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu. 
46 Un dodiet tos tālāk kā mantojumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņiem par pastāvīgu īpašumu, un lai tie jums vergo; bet pār saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens cietsirdīgi nevalda! 

Efeziešiem 6 
5 Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. 
6 Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, 
7 bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem. 
8 Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no Tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais. 

1.Timtejam 6:1-2

1 Visiem, kas ir vergi apakš jūga, būs turēt savus kungus par visa goda cienīgiem, lai Dieva Vārds un mācība netiktu zaimoti. 
2 Bet tiem, kam ir ticīgi kungi, nebūs nicināt viņus tāpēc, ka tie ir brāļi, bet jo vairāk viņiem kalpot; jo tie, kuru labā viņi darbojas, ir ticīgi un mīlami. To tu māci un uz to skubini.

kādēļ es runāju par verdzību šajā tēmā?

šeit ir kāds citāts:

.. tas ir ļoti grūti noraidīt to, ko Pāvils saka vergiem. Jums ir nepieciešams liela, smalka hermeneitika, lai to izdarītu. Jums ir nepieciešama tā gluži tāpat kā egalitāriešiem. Jums ir nepieciešams pateikt laiku, teoloģiski. Jums ir nepieciešams redzēt lielo kustību pestīšanas vēsturē, kas paceļas pāri sīkiem burtiņiem vietējos laikos un vietās"
/Kornēlius Plantinga, Kalvina teoloģiskā seminārija prezidents un teoloģijas profesors/

Kam ir lieka naudiņa, var nopirkt Internetā grāmatu, ko ir vērtīgi palasīt, vairāku pazīstamu mācītāju un garīdznieku personīgās liecības par to, kā viņu uzskats par sievietēm draudzes amatos gadu gaitā ir mainījies un kas izraisīja tādas izmaiņas.
How I Changed My Mind about Women in Leadership: Compelling Stories from Prominent Evangelicals
Alan F. Johnson, 2011http://www.amazon.com/Changed-Mind-about…