Šis jautājums man patīk.
Iespējams, ka uzrakstīšu pat kādu referātu par šo tēmu.
Pirmās kristīgās kopienas bija alternatīvā kultūra vai subkultūra, kas dzīvoja pēc citas realitātes likumiem un principiem. Ja agrīnie kristieši nebūtu atšķirīgi, pat dīvaini, diez vai mēs par kristietību vispār uzzinātu, diez vai tā būtu intereses vērta, diez vai imperators Konstantīns un Teodosijs tai pievērstu uzmanību un saskatītu apdraudošu potenciālu kristietībā, un nolemtu šos citādos dīvaiņus ar tēvzemi ārpus Romas impērijās - debesīs - apslāpēt un sabojāt, dodot tiem valsts atzītas baznīcas statusu, varu un naudu.
Pēc visiem šiem kristietības un valsts mierīgas pastāvēšanas gadsimtiem, kā rezultātā baznīcā ieklīda tādi sekulāri vārdi kā "bīskaps", "arhibīskaps", "baznīcas virsvalde", "baznīcas valsts - monarhija", "bikts", "pāvests","mitra", īpaši tērpi, "ordinēšana", "sinode", "baznīcas gads", "baznīcas īpašums", "radīšanas kārtība", "zizlis" u. tml., kad kristietība ir jau sen sevi sapludinājusi ar pastāvošo kultūru, sabiedrības slāņiem, šķirām, kārtību, iestādēm, man radās jautājums - ko kristietība var piedāvāt?
Ko kristietība (ar to es domāju institucionālo un labi iekārtojušos kristietību) var piedāvāt cilvēku attiecību risināšanas gadījumos?
Ko tā var piedāvāt ģimenes attiecību uzlabošanai, kad statistiski, kristiešu šķiršanās ir lielāka par ateistu šķiršanos?
Kad vardarbība kristiešu ģimenēs daudz neatpaliek no vardarbības nekristiešu ģimenēs?
Ko kristietība var piedāvāt, kad patriarhālajā sabiedrībā ar Bībeli tiek aizstāvēta sieviešu otršķirība un subordinācija, vēl arvien argumentējot ar "Dieva kārtību"?
Ko kristietība var piedāvāt, kad daudzi cieš no depresijas, un šie daudzie ir baznīcās, man un Tev blakus!?
Ko kristietība var piedāvāt zem saukļa "piedzimšana no jauna", kad reālajā dzīvē nekāds "jaunums" nav pamanāms pat zem miskroskopa? Kādas ir Kristus spēka transformācijas sekas, skaista, liekulīga runāšana un Bībeles pantiņu griešana ārā un līmēšana vajadzīgajās un nevajadzīgajās vietās?
Ko kristietība var piedāvāt, ja tā vietā, lai iestātos par taisnīgumu sabiedrībā, tā liek pazemīgi sameirināties ar netaisnību un klusēt?
Tas laikam ir retorisks jautājums..
No comments:
Post a Comment